«Pieteiktās reformas sociālās drošības jomā ir nozīmīgākās kopš neatkarības atjaunošanas un ir pielīdzināmas sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanai,» paziņoja labklājības ministre Ilze Viņķele. Reformu būtība - sniegt adekvātu un mērķētu sociālo palīdzību cilvēkiem krīzes situācijā. «Pašlaik ienākumu slieksnis, zem kura cilvēks uzskatāms par trūcīgu, un minimālais valsts atbalsts tiek vai nu voluntāri noteikts, vai aprēķināts, vadoties no budžeta iespējām. Mēs piedāvājam skaidros aprēķinos balstītu caurspīdīgu sistēmu,» skaidroja ministre. Viņa arī atzina, ka pašreizējais garantētais minimālais ienākums (GMI), kas valstī vidēji ir ap 35 latiem, nekādā ziņā nesedz tā saņēmēja visnepieciešamākās vajadzības. Līdz ar to tas nerisina situāciju. Turklāt pašreizējā GMI izmaksas kārtība paredz ievērojamas atšķirības starp pašvaldībām - bagātās var maksāt vairāk, nabagākās izpilda tikai absolūto minimumu. Līdz ar to pabalstu saņēmēji ir nevienlīdzīgā situācijā.
Lai situāciju uzlabotu, LM piedāvā izstrādāt jaunu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādām iedzīvotāju grupām - vientuļam cilvēkam, pārim, pārim ar bērnu un pārim ar diviem bērniem. Šajā pakalpojumu grozā tiktu ņemtas vērā arī tādas iedzīvotājiem svarīgas pozīcijas kā komunālo pakalpojumu izmaksas. Minimālais nodrošinājuma līmenis būtu vai nu vienāds ar iztikas minimuma līmeni, vai procentuāls, piemēram, 60% no iztikas minimuma. Ziņojums paredz pārtraukt aprēķināt 1991. gadā noteikto minimālo iztikas grozu, jo tas vairs nav atbilstošs pašreizējai situācijai. Tas nozīmē, ka visas pašvaldības maksātu vienādu, pēc jaunas kārtības aprēķinātu GMI. Tiesa, I. Viņķele atzina, ka ar pašvaldībām vēl gaidāmas smagas sarunas, kur un kā iegūt finansējumu šim mērķim.
LM atzīst, ka pašreizējā situācija, kad cilvēks, kurš sāk gūt ienākumus no darba, tūlīt zaudē visus sociālos pabalstus, nemotivē iekļauties darbā, īpaši mazapmaksāta darba veicējus. Tādēļ ir tapis priekšlikums pabalstu izmaksu nepārtraukt vēl četrus mēnešus pēc darba attiecību uzsākšanas, ja darba alga nepārsniedz minimālo.
LM arī vēlas noteikt minimālo bezdarbnieka pabalstu un bāzes pensiju, uz kuru ir tiesības visiem iedzīvotājiem un kas tiktu maksāta no valsts pamatbudžeta, tādējādi atslogojot sociālās apdrošināšanas budžetu.
Kā norādīja I. Viņķele, LM nevienam no priekšlikumiem vēl nav veikusi aprēķinus par nepieciešamo finansējumu. Valdība ir uzdevusi LM līdz 2014. gada 30. aprīlim sagatavot koncepciju par minimālā nodrošinājuma aprēķināšanu un līdz 2015. gada vidum izstrādāt kārtību, kā tas visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināts.