Raktuves iecerēts izbūvēt Albas apgabalā. Prognozēts, ka tajās iegūtu 300 tonnu zelta un 1600 tonnu sudraba, tās kļūtu par lielākajām virszemes zelta raktuvēm Eiropā. Raktuves ieplānojusi Kanādas kompānija Gabriel Resources, taču rumāņus saniknojis tas, ka raktuvēs paredzēts izmantot 12 000 tonnu cianīda gadā.
«Mēs negribam cianīdu! Mūsu bērni negrib cianīdu!» protestētājus citēja ziņu aģentūra Reuters. «Mēs esam saniknoti, jo ir pārkāptas tiesības uz drošu vidi un valdība pieņēma likumprojektu, kas raktuves padara par valsts interešu jautājumu.»
Protesta akcijas notika līdztekus vairākās pilsētās. Iedzīvotāji vienojās demonstrācijās arī pret ASV kompānijas Chevron plānoto slānekļa gāzes krājumu izpēti ar hidrodrupināšanas metodi. Hidrodrupināšana skeptiķiem izsaukusi bažas, ka slānekļa ieguvē izmantotās ķimikālijas var nonākt gruntsūdeņos un piesārņot vidi.
«Daudzi izgāja ielās nevis vides problēmu dēļ, bet tāpēc, ka jūtas nodoti,» protestētāju pūļu apmērus aģentūrai AFP skaidroja socioloģe Mirče Kivu, piebilstot, ka valdošā koalīcija laikā, kad vēl bija opozīcijā, kategoriski iestājās pret šiem projektiem.