Atšķirībā no Lietuvas, kur par AES būvniecību lemj Seims, Latvijas parlamentā likumdošana šī jautājuma skatīšanu neparedz. «Tiešā veidā Saeima lēmumu par dalību Visaginas AES būvniecībā neietekmē, bet var to darīt netiešā veidā, komisijām rīkojot tā saucamās tematiskās sēdes. Tomēr Tautsaimniecības komisija ir viena no noslogotākajām Saeimā un tāpēc šim jautājumam uzmanība pagaidām nav pievērsta,» stāsta Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris gan norāda, ka, ja likumdošana to nepieprasa, Saeimai nav nepieciešamas balsstiesības šajā jautājumā, jo valdība jau ir parlamenta izvēlēti pārstāvji. Pretēji domā opozīcijā esošā Saskaņas centra deputāts Ivars Zariņš, kurš uzskata, ka par Visaginas AES būvniecību būtu nepieciešamas plašas debates, jo publiski nemaz neesot izskanējuši tādi jautājumi kā spēkstacijas akcionāru atbildība nelaimju gadījumā vai pēc AES darbības beigām, kā arī tas, ka Latvijai nemaz vēl nav izstrādāta enerģētiskā stratēģija, bet notiek lemšana par tik apjomīgiem projektiem šajā nozarē. Vienlaikus gan deputāts norāda, ka tieši aizņemtības dēļ par to Saeimā vēl nav runāts. «Nupat bija plašas diskusijas par nodokļiem, tagad ir par pensijām un būs diskusijas par fiskālo politiku, bet kā nākamais darba kārtībā varētu būt arī šis. Diemžēl mums parlamentārā republika ir tikai uz papīra, un valdība nosaka dienaskārtību.»
«Mēs paļaujamies, ka Latvenergo ir labs sarunu vedējs, un sarunas joprojām notiek,» skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. Viņš norāda, ka Latvijas atbalsts projektam tiek solīts tikai tad, ja tas ir izdevīgi Latvenergo. Valsts sekretāra vietnieks arī skaidro, ka Lietuvai līguma veidā jāpierāda ekonomisko rādītāju izdevīgums. Tomēr šobrīd koncesiju līgums vēl nav saņemts un līdz ar to nevar tikt izvērtēts. No Lietuvas puses šis grafiks ir saspringts, jo koncesijas līgums būtu jāparaksta līdz 28. jūnijam. Kā iepriekš LTV raidījumam De facto prognozēja Visaginas AES projekta vadītājs Latvenergo Jānis Irbe, Latvija līdz 28. jūnijam pieņemt lēmumu par naudas ieguldīšanu droši vien nebūs gatava. «Maksimums, kam mēs varētu būt gatavi, ir izskatīt iespēju šos līgumus parakstīt, bet bez saistībām investēt naudu, kamēr nav atrisināta virkne tālāko jautājumu,» stāstīja J. Irbe.
Tiek lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro jeb 3,5 miljardus latu. Paredzams, ka Latvenergo projektā varētu iegūt vienu piektdaļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni miljardu eiro jeb 0,7 miljardus latu. Igaunija varētu iegūt 22%, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors Hitachi - 20% uzņēmuma daļu.