Jau ienākot Rīgas domes sēžu zālē, kur notika LPS sēde, L. Straujuma iejuka starp vietējiem līderiem, sarokojoties un pat apkampjoties ar vienu, otru, trešo pašvaldību vadītāju. Lielu daļu no viņiem premjera amata kandidāte pazīst kopš laika, kad bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre. Arī kā zemkopības ministre viņa ir sadarbojusies ar vietējiem līderiem. Dialogā ar zāli viņa bieži lietoja uzrunas formu «tu», saucot vietējos līderus vārdā. Ja valdību apstiprinās, L. Straujuma plāno regulāri apmeklēt LPS domes sēdes.
Pašvaldībām ir svarīgi panākt, lai ņemtu vērā to intereses, sagatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, kā arī būtu ievērotas reģionu vajadzības nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu septiņu gadu plānošanas periodā. Tās apzinās, ka, vienojoties ar Eiropas Komisiju par ES fondu investīcijām, vairs nav iespējams koriģēt Partnerības līgumu. Taču fonda līdzekļu sadalē tās vēlas, lai ir redzami ieguldījumi visā Latvijas teritorijā un lai tie ir vērsti uz Nacionālajā attīstības plānā noteikto prioritāti - ekonomikas izrāvienu, ko uzsvēra A. Jaunsleinis.
Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība) uzteica L. Straujumas līdzšinējo darbību - ja visi ES fondi tiktu apgūti tā, kā to spēja nodrošināt viņas vadītā Zemkopības ministrija, pašvaldības būtu apmierinātas. Madonas mērs uzskata, ka nav lietderīgi tērēt lielas fondu naudas stratēģiju rakstīšanai, ja galvenais ir veicināt uzņēmējdarbību. Svarīgi esot pārliecināties, ka ES fondu nauda patiešām nonāks 30 attīstības centros, nevis tikai deviņās lielajās pilsētās. «Tagad mums nav skaidrs, kāds būs pieejamais finansējums novadu ceļiem,» norādīja Kuldīgas novada priekšsēde Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam).
Pašvaldību pārstāvjus interesē arī jaunais būvniecības likums, kuram 1. februārī jāstājas spēkā, bet valdība vēl nav pieņēmusi nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, uz to norādīja Ventspils mēra pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībām ir pieejami apspriešanai tikai seši no 11 sagatavotajiem noteikumiem. Kopā ir nepieciešams vairāk nekā 20 šādu normatīvu. L. Straujuma pieļāva, ka var nākties atlikt būvniecības likuma spēkā stāšanos. Šo Ekonomikas ministrijas neizdarību viņa arī žurnālistiem minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc nesteidz aicināt Danielu Pavļutu (RP) ekonomikas ministra amatā. Vēl norādīts, ka viņš neuzņēmās politisko atbildību pēc Zolitūdes traģēdijas kā ministrs, kurš atbildīgs par būvniecības procesu. Vairāki mediji ziņo, ka patiesais iemesls varētu būt saistīts ar to, ka D. Pavļuts ir aizskāris ietekmīgu uzņēmēju intereses. Kāds Vienotības politiķis neoficiāli pieļāva - arī tā varētu būt taisnība, bet L. Straujuma neesot tas cilvēks, kas iespaidojas no šādiem argumentiem.
Vietējās varas visvairāk interesē, kurš būs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Amats pienākas Visu Latvijai!-TB/LNNK, kura tam virza Eināru Cilinski - viņš bijis ministrijā valsts sekretārs, kā arī parlamentārais sekretārs laikā, kad VARAM vadīja Edmunds Sprūdžs (RP). LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis jau ir ticies ar apvienības frakciju un neiebilst pret E. Cilinska kandidatūru, jo uzskata viņu par pieredzējušu. Pieredze ir arī Raimondam Vējonim (ZZS), kurš vadītu ministriju, ja ZZS būtu to izcīnījusi. Galīgais valdības sastāvs būs zināms tikai pirmdien. Pašvaldībām svarīgi, lai jaunajam ministram nebūtu vajadzīgs laiks iestrādāties un viņš varētu ķerties pie darba jau nākamajā dienā pēc apstiprināšanas, uzsvēra A. Jaunsleinis.