Viņu pārstāvētās frakcijas atbalstīs Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka stingrākus zemes iegādes kritērijus. Vienlaikus gan abu partiju politiķi ir nākuši klajā ar radikālākām iniciatīvām, ieskaitot referenduma rīkošanu, lai nepieļautu zemes nonākšanu ārzemnieku rokās.
Saeimai ceturtdien jālemj par grozījumu nodošanu komisijām. Valdībā atbalstītie Zemkopības ministrijas priekšlikumi sagatavoti laikā, kad ministriju vadīja tagadēja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Tie paredz, ka trīs gadu laikā pēc zemes iegādes gan fiziskām, gan juridiskām personām ir jāuzsāk zemes apsaimniekošana. Pērkot zemi, rakstiski jāapliecina, ka to paredzēts izmantot ražošanā. Ir noteikti vēl vairāki kritēriji, piemēram, personai jābūt ar trīs gadu pieredzi lauksaimniecībā. Citi nosacījumi ir jaunajiem zemniekiem. Ir noteikts personu loks, kam būs pirmpirkuma tiesības, piemēram, kaimiņiem, zemes nomniekiem. Bijušais ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība) Dienai norādīja, ka ievērojamas zemes platības zemnieki nomā - ja īpašnieks lauž līgumu, saņemot izdevīgu zemes pārdošanas piedāvājumu, tas var ietekmēt ražotāju iespējas attīstīt biznesu. Mērķis ir nodrošināt, lai zeme tiek izmantota ražošanai. Ja to nopērk persona, kas pati nenodarbojas ar lauksaimniecību, tā zemi var iznomāt cilvēkam, kurš to apstrādā, skaidroja E. Smiltēns.
Termiņu nevar pagarināt
Izmaiņas likumā ministrija sagatavoja, jo tuvojas 2014. gada maijs, līdz kuram ārzemniekiem bija ierobežojumi iegādāties Latvijas zemi. Tiesības saglabāt šo aizliegumu Latvijai bija septiņus gadus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) līdz 2011. gada aprīlim. Pārejas periodu valstis var pagarināt vienu reizi uz trim gadiem, ko Latvija arī izdarīja. Taču ES normatīvi nosaka, ka šādu iespēju divreiz nevar izmantot un ES dalībvalstu pilsoņi, kā arī ES valstīs reģistrētās juridiskās personas no 2014. gada 1. maija zemi varēs iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā citi potenciālie pircēji. Tāpēc NA un ZZS iepriekš piedāvātie risinājumi, kas var patikt sabiedrībai, tomēr nedos rezultātu, uzskata E. Smiltēns. «Mēs vēlamies sakārtot zemes tirgu ar atļautu instrumentu, ko izmanto arī citas valstis. Nav iespējams radīt ierobežojumus, kas attiektos tikai uz ārzemniekiem,» sacīja E. Smiltēns.
NA rosināja ierobežot lauksaimniecības un mežu zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020. gada 1. maijam, kas sakristu ar ES daudzgadu budžeta beigu periodu. Tādā gadījumā tiktu saglabāti ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties Latvijas zemi līdz brīdim, kad varētu mazināties atšķirības starp Latvijas un citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Tagad Latvijas zemnieki varot nonākt nevienlīdzīgā konkurencē ar citu ES valstu pilsoņiem. Lauksaimnieki ir norādījuši, ka jau tagad ārvalstnieki apgāja ierobežojumus, iegādājoties zemi ar Latvijā reģistrētu juridisko personu starpniecību. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze, kurš plāno no ZZS kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja parakstīties par referenduma rīkošanu, lai tā panāktu aizliegumu ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi. A. Brigmanis sacīja, ka viņa kolēģis mēģina panākt vēl vairāk, bet, kamēr tas nav izdevies, ir jāatbalsta ministrijas iniciatīva, jo par to iestājas arī lauksaimnieku organizācijas.
Pretinieki piesakās
Pret grozījumiem, kas paredz sašaurināt to personu loku, kuri varēs iegādāties zemi, ir Latvijas Lauksaimniecības attīstības padome un lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmums ActusQ, kas to paziņoja vēstījumā medijiem. Tajā norādīts uz Satversmes un Eiropas tiesību principu pārkāpumiem, jo zemes īpašniekam, kuram ir vairāk nekā pieci hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, būs liegts brīvi rīkoties ar savu īpašumu, kā arī būs ierobežots potenciālo pircēju loks, zemes darījumi nevarēs notikt bez valsts un pašvaldības līdzdalības. «Iezīmējas vēlme valstij nacionalizēt privāto īpašumu, kas ir pretrunā ar tirgus ekonomikas principiem un pārkāpj tiesību pamatprincipus,» norādījusi ActusQ direktore Eva Branta-Nellemanne.
Uzņēmuma pārstāvji piedāvā veikt citus pasākumus, lai attīstītu ražošanu, piemēram, novirzīt Latvijas Zemes fondam paredzēto finansējumu neapsaimniekoto zemju rekultivēšanai, lai tās nonāktu ražošanā; palielināt nekustamā īpašuma nodokli, stimulējot lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekus nodarboties ar ražošanu, kā arī turpināt attīstīt zemju iegādes valsts kreditēšanas programmas maziem un vidējiem lauksaimniekiem.
E. Smiltēns pozitīvi vērtē to, ka ir skaidri redzami arī idejas pretinieki, ko var saprast, jo grozījumi var ietekmēt viņu biznesu. «Sistēma ir sarežģīta, bet mūsu cilvēki varētu akceptēt to sāpju slieksni, kas jāupurē, jo te vismaz var panākt kādu rezultātu, lai nodrošinātu ražošanu,» teica E. Smiltēns. Līdz likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā Saeimā vēl paredzamas diskusijas. NA līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš pieļauj, ka nepieciešama kvalitatīva diskusija konferencē, kurā piedalītos visas puses, sākot ar lauksaimniekiem un beidzot ar starptautisko tiesību ekspertiem.