Igaunijā, kur subtitrēšanas tradīcija ir spēkā kopš padomju laikiem, uzsver tās nozīmi tieši igauņu valodas izkopšanā. «Subtitrēšana parāda, ka bez «datoru valodas», kuru izmanto e-pastā u. c., ir vēl arī skaista rakstu valoda,» Dienai pauž Igaunijas raidorganizācijas mediju tiesībsargs Tarmu Tammerks.
Pērn izdotais EK pētījuma kopsavilkums skaidro, ka saikne starp subtitrēšanu un svešvalodu prasmi lielā mērā ir atkarīga no vecuma un apgūto valodu skaita. Proti, jo jaunāks respondents un vairāk valodu viņš prot, jo labprātāk izvēlēsies subtitrus dublēšanas vietā. Subtitru popularitāte vērojama tieši 18-25 gadus vecu eiropiešu vidū. Taču tas nenozīmē, ka rakstisks tulkojums ir piemērots tikai gados jauniem poliglotiem. Pētījumā pierādīts, ka subtitri spēj kliedēt bailes, kas cilvēkus mēdz piemeklēt, sākot apgūt kādu svešvalodu. Subtitri veicina arī valsts valodas apguvi imigrantu vidū.
Kinoteātros subtitrēšanu izmanto 26 ES valstīs un divos reģionos (Beļģijas flāmu valodas daļā un Šveices vācu valodas teritorijā), taču dažviet, piemēram, Francijā un Vācijā, notiek dublēšana. Televīzijā subtitri tiek izmantoti 15 ES valstīs un vienā reģionā - Beļģijas flāmu valodas apgabalā.
«Subtitrus Igaunijā izmanto jau kopš padomju laikiem, kad filmām krievu valodā televīzijā un kino bija igauņu subtitri. Šī tradīcija turpinās arī mūsdienās. Dažām programmām, bērnu pārraidēm un dokumentālajām filmām sabiedriskās televīzijas kanālā ETV izmanto balss ierakstus,» stāsta T. Tammerks. Pie subtitru priekšrocībām igauņi pieskaita iespēju pilnībā izbaudīt oriģinālos dialogus un skaņu celiņus, kā arī svešvalodu prasmes uzlabošanos. Veidojot subtitrus, ETV pievērš lielu uzmanību izmantotajam vārdu krājumam, kā arī veicina jaunvārdu iedzīvošanos. «Mēs neesam novērojuši, ka subtitri kaut kādā veidā slikti ietekmētu igauņu valodu,» pauž mediju tiesībsargs. Lai nāktu pretī vājredzīgiem cilvēkiem, ekrānā redzamie burti ir lieli, tomēr tas nenovērš pilnībā neredzīgu cilvēku diskrimināciju, par ko ir nobažījušies Latvijā.
Zviedri, kuri pat nespēj atminēties, cik ilgi jau tiek izmantoti subtitri, neredzīgo cilvēku un bērnu diskrimināciju aptuveni pēdējos 15 gadus novērš ar speciālas balss ierīces un kanāla palīdzību, stāsta Zviedrijā strādājošā mediju eksperte Sandra Veinberga. Šī ierīce ir jāpievieno televizoram, un jāizvēlas skaņas kanāls, kas tiek pārraidīts paralēli konkrētajam TV kanālam. Šādu iespēju piedāvā tikai sabiedriskā televīzija, taču par tās kanālu daudzveidību sūdzēties nevarot. Televīzijas subtitri ir visās Skandināvijas valstīs.