Pērn ieceri par saules paneļu izvietošanu uz LNB ēkas jumta atbalstījusi projekta īstenošanas uzraudzības padome. Ar tiem bija plānots samazināt LNB patērējamo elektrotīkla enerģijas daudzumu, tādējādi arī maksājumus par elektroenerģiju. Sākotnēji aprēķinātās izmaksas bija 620 tūkstoši latu, savukārt vēlāk tās izaugušas līdz vienam miljonam. Nu Kultūras ministrija (KM) ir paudusi vēlmi atteikties no saules paneļu uzstādīšanas uz LNB ēkas jumta. Būvnieki ir iesnieguši savu priekšlikumu, un par to būs jālemj projekta uzraudzības padomē šodien, 26. aprīlī. Līdz tai plašākus komentārus KM nesniedz.
Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Andris Kronbergs uzskata, ka līdzekļus saules paneļiem tomēr vajadzēja mēģināt atrast: «Varbūt kādiem paneļu ražotājiem būtu iespēja mazliet nākt pretī. Ja mēs to saucam par gaismaspili, tā, protams, ir tautas gaismas nesējas vieta. Tas būtu liels paraugs ne tikai valstiski cilvēkiem ieviest aizvien vairāk atjaunojamās enerģijas sistēmu, tā būtu zīme pasaulei, ka, valsts saprot - būvējot savu šī brīža galveno ēku, ieliek zīmi, kā tā attiecas pret dabu, pret pasauli.» Viņš arī atgādina, ka ēkas arhitekts Gunārs Birkerts paudis atbalstu šādai idejai un to vajadzētu respektēt.
Arī projekta būvnieks Nacionālās Būvkompāniju apvienības pārstāvis Māris Saukāns iestājas par šo ieceri un uzskata, ka uz to nevajadzētu skatīties tīri matemātiski, bet gan simboliski. Ar saules paneļiem saistītai projekta pozīcijai būvnieki veltījuši pusotru gadu, un pašlaik darbā ar ražotāju un piegādātāju nākamais solis būtu līguma slēgšana. Paredzēts, ka piegādātājs būs beļģu firma Issol Solar Solution. Būvnieks ar to iepriekš nav strādājis, tomēr norāda uz iegūtām labām atsauksmēm.
Tā kā iecerētie paneļi ir individuāli pielāgoti ēkai un tās dizainam, piedāvājums ir viens un iespēju to variēt nebūs, tāpēc ministrijai atliek izšķirties par vai pret tā realizāciju. Pretēji izmaksu aprēķiniem, kas ir teju dubultojušies, ir samazinājusies paredzēto paneļu platība - no 980 kvadrātmetriem līdz 733. Būvnieks norāda, ka ar paneļiem tiks noklāta visa tiem paredzētā platība.
«Tas ir mīts, ka mums nepietiek saules. Rīgā, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, ir vairāk saules, bet tur ieguve ir desmitiem reižu lielāka. Mums ir saule, tās daudzuma ziņā esam līdzvērtīgi Dānijai,» skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga. Viņa uzsver morālo un intelektuālo ieguvumu, kāds būtu no saules baterijām Nacionālās bibliotēkas ēkā.
Saules bateriju efektivitāte uzlabojas, un pēc pieciem gadiem tehnoloģijas varētu būt daudz inovatīvākas, tādējādi saules paneļi dos iespēju iegūt arvien vairāk enerģijas. Tomēr līdzās tehnoloģiju attīstībai arī cenu izmaiņas varētu būt straujas - šī brīža piedāvātajiem risinājumiem cenas būs zemākas, tomēr krietni lielākas varētu būt uzlaboto paneļu un to montāžas izmaksas, uzskata profesore.
Savukārt Fizikālās enerģētikas institūta vadītājs Juris Ekmanis ir skeptiskāks: «Jāvaicā, kāds ir mērķis - jaunrades elements un zaļās enerģijas demonstrējams objekts vai ekonomisks ietaupījums. Naudas izteiksmē ir ļoti maza varbūtība, ka tie atmaksāsies.» Laiks, kurā saules paneļi atmaksājas, varētu būt no 50 līdz pat 130 gadiem atkarībā no to efektivitātes, savukārt ekspluatācijas laiks ir 25 gadi, kuros tie tehniski un morāli noveco. Tāpat arī paneļu ekspluatācija nav par velti, jo tie jātīra no putekļiem un kaiju apķēzījumiem. J. Ekmanis prognozē, ka nākotnē saules paneļi un ar tiem saistītās ierīces lētākas nekļūs, bet varētu pieaugt citādi saražotās elektroenerģijas cena, uz kā fona saules enerģija būs izdevīgāka. KM pērn lēsa, ka Gaismaspils saules paneļi atmaksāsies aptuveni 30 gadu laikā.