«Es savu vīru nevaru piespiest ēst ne salātus, ne rīsus ar dārzeņiem. Vai zināt, ko viņš dara? Iet ēst ēdnīcā pirms braukšanas mājās! Un es varu ieskrieties, ja nav kotlete ar kartupeļiem un miltu mērci,» www.diena.lv komentē kāda lasītāja. «Man, ziniet, ir apnicis to klausīties jau 20 gadus. Un es taisu sev un trijiem bērniem.»
Savukārt kāds komentētājs vīrietis atzīstas: «Zupas nekad mūžā neesmu mīlējis - bērnudārzā atsita vēlmi tādas ēst, bet dārzeņi nav ēdiens. Vīriešiem ir augstāks metabolisms un vajadzīgs kaut kas, kas ilgāk jāpārgremo. Visas tās zupiņas, zaļumiņi, dārzenīši - tā tikai tāda našķošanās.»
«Tie ir stereotipi,» uzskata P.Stradiņa slimnīcas dietoloģe Laila Meija. Arī man neizdevās atrast nevienu pāri, kam vakariņās noteikti vajadzētu kartupeļus un gaļas gabalu.
Abi ēd visu
«Mēs esam netipisks pāris, jo ļoti daudz laika pavadām virtuvē,» pasmaida mākslinieks un mūziķis Aldis Strods (26) un horeogrāfe un pedagoģe Monta Vandere (24), kuri ir precējušies nedaudz vairāk nekā gadu. Svētdienas vakarā sēžam viņu nelielajā īrētā dzīvokļa virtuvītē. Es un Monta dzeram tēju, bet Aldis - Rūda alu ar koši sarkanu etiķeti, kādu veikalā nenopirkt. Tā ir dāvana no viņu drauga šveiciešu mākslinieka Rūda Šorno.
Uz plīts katliņā vārās dārzeņi rasolam. «No rīta piecelies un zini, ko šodien gribi ēst,» saka Monta. Šoreiz tas ir rasols. Kopā abi visbiežāk gatavo brīvdienās. Darbdienās vakariņas parasti gatavo tas, kurš pirmais atnāk mājās. Pelēkajā un aukstajā Latvijas rudenī, kad negribas bāzt degunu laukā no mājas, viņi pagatavo «viskautko garšīgu» un skatās filmas. Sanāk lētāk, nekā iet uz kino. Viņi saka: paveicies, ka abiem patīk gatavot ēst un arī vēlmes sakrīt. «Vienīgais - Monta neēd papriku,» piebilst Aldis. «Vēl mums pupiņu zupa sen nav bijusi, jo man negaršo. Taču Aldim ļoti garšo,» atzīst Monta.
Viņi piedomā, lai ēdiens būtu veselīgs. «Taču kalorijas gan neskaitām. Ja ko sagribas, sevi neierobežojam,» saka Monta. Ļoti daudz viņi ēd dārzeņus, jo tos no lauku radiem var dabūt par brīvu. Maz lieto sāli, tā vietā - dažādas garšvielas. Cenšas cept cepeškrāsnī, nevis pannā ar eļļu. Vasarā daudz gatavo aukstās zupas. Lieto attiecīgās sezonas produktus. «Svarīgi ieklausīties, ko ķermenis vēlas, un tas bieži vien ir tas pareizais,» iesaka Monta.
Salāti - Jānim
«Baigi jau gribētos neēst pēc sešiem,» piebilst Aldis. «Bet mums nav darba grafiks no deviņiem līdz pieciem. Vakaros ir mēģinājumi, koncerti, izrādes. Atvelcies mājās, un gribas ēst.» Arī Monta uzsver: stereotipiskais uzskats, ka dejotājam vajag ievērot stingru diētu, ir maldīgs: «Nevaru neēst, jo tad vienkārši nokritīšu. Ja nedaudz uzbarojos, piebremzēju.» Pēc Ziemassvētku radu pusdienām viņa, piemēram, uztaisa atslodzes dienu ar zāļu tējām un ūdeni.
«Taču neliegšos - kad no rīta ejam mājās pēc tusiņiem, sanāk iegriezties arī Makdonaldā,» Monta atzīstas. «Bet man tas liekas normāli. Bieži cilvēki paziņo, ka ir veģetārieši, taču četros no rīta pēc ballītes iesperas Pelmeņos,» pasmīkņā Aldis. Viņu virtuvē galvenā loma ir dārzeņiem - vārītiem, ceptiem, sautētiem. Daudz tiek lietoti arī piena produkti: krējums, piens, siers, biezpiens. Abiem garšo zupas. «Mēs abi ēdam visu. Galvenais, kā pagatavo,» piebilst Monta.
Arī mēbeļu tirdzniecības konsultants Jānis Mikans (25) un arhitekta palīdze, kura patlaban nestrādā, Aija Sebeža (24, abi kopā dzīvo aptuveni četrus gadus) vakariņas allaž cenšas gatavot kopā. Brokastis Aija neēd. Bet, ko gatavot vakariņās, abi izlemj kopīgi. «Jānis nevar paēst bez svaigiem salātiem,» saka Aija. Abi atteikušies no miltu izstrādājumiem, sāls un cukura. Aptuveni pirms gada viņi nolēma ēst gatavot veselīgāk un tagad ļoti daudz uzturā lieto augļus un dārzeņus. «Bet mēs sev neko neliedzam,» uzsver Jānis. «Ja sagribas picu, nopērkam.»