Britu padome, 2010), kas būtu noderīgi arī pie mums.
Latvijā Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā pēc britu parauga top dokuments Radošā Latvija 2014-2020, kura veidotāji papildus kultūrai radošuma ideju grib institucionalizēt arī ekonomikas, teritoriālās attīstības un izglītības jomās, izveidojot radošo industriju atbalsta mehānismus (par tiem vēl spriedīs, bet pieminētajiem britiem radošuma komponents ieviests, piemēram, valsts iepirkumos).
Kultūra + izglītība + ekonomika + reģioni
Kad runā par radošajām industrijām un par to nozīmīgumu valsts ekonomikas konkurētspējā, visbiežāk nonāk līdz piemēriem, kas saistīti ar arhitektūru, dizainu, modi, arī reklāmu, izdevējdarbību. Viens no britu radošās ekonomikas urķiem Džons Ņūbigins norāda uz «izpausmes vērtību» (papildus «maiņas» un «funkcionālajai» vērtībai), kas piemīt radošo industriju produktam/pakalpojumam. Apvienotā Karaliste savā pirmajā (1998. g.) pētījumā identificēja 13 nozares ar radošas industrijas pazīmēm, kur kopumā nodarbināti 8% strādājošo, veidojot aptuveni 8% no visas britu saimnieciskās darbības.
Latvijā šāda «kartēšana» tiks sākta tuvākajā laikā; pirms tam īpašā pētījumā vēl jānoskaidro radošo industriju stāvoklis, tam sekos četru ministriju (Kultūras, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un VARAM) kopdarbs pie Radošās Latvijas platformas, kam jātop līdz gada beigām. Martā minētās ministrijas parakstīja nodomu protokolu par kopēju darbu «radošā potenciāla atbalstam». Agrāk jau plaši apspriestā radošo industriju attīstība nav realizēta tieši tāpēc, ka sadarbība starp lēmumu pieņēmējiem dažādās ministrijās ir vāja, skaidro KM. Par Radošās Latvijas starta brīdi var uzskatīt šā gada martu, kad KM rīkoja radošās darbības nedēļu Radi! (kopumā notika vairāk nekā 130 pasākumu). Pašlaik KM cenšas panākt, lai t.s. tradicionālajai kultūrai un ap to esošajām radošajām nozarēm atrastos vieta topošajā Nacionālās attīstības plānā.
Glābšanas riņķis vai nezāle?
Uz radošumu orientētas reformas izglītības jomā, ekonomikā un pašvaldību darbā ir viens no uzdevumiem, ko vajadzētu veicināt ar Radošās Latvijas palīdzību, norāda KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile. Pašlaik Rīgā populārie radošie kvartāli (VEF, Andrejsalā, Spīķeros, topošais Tabakas fabrikas projekts u.c.) ir tikai daļa no plašāka aktivitāšu kopuma, ko minētajos četros virzienos aptvers Radošā Latvija, kas būs arī jauns pamatdokuments kultūrpolitikā. Tam sekotu arī nauda gan no valsts budžeta, gan ES fondiem. J. Treile uzsver, ka Radošā Latvija nekādā ziņā neaizstās tradicionālo kultūru, un noraida bažas par vēlmi no kultūras šādi «izspiest» ekonomisku atdevi, to komercializējot. «Kultūra un tās vērtība paliek mūsu uzmanības centrā. Jo, ja nebūs kultūras, nebūs arī ko komercializēt.» KM domā, ka Radošās Latvijas iedzīvināšana palīdzēs arī tradicionālajai kultūrai, jo, līdzīgi kā Creative Estonia Igaunijā, tas dos jaunu skatpunktu uz kultūras nozari un tās devumu valsts konkurētspējā.
«Radošajai Latvijai ir divi vienlīdz būtiski mērķi - saglabāt mūsu kultūras vērtības un vairot Latvijas radošo potenciālu, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju, attīstītu tautsaimniecību un cilvēku dzīves kvalitāti,» ieceri raksturo kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
««Radošums» ir kārtējā politikas valodas nezāle, līdzīga nesen populārajai «inovācijai», - tie ir jēdzieni, kas ir tik abstrakti, ka labi noder vien vispārīgos politiskos paziņojumos un uzsaukumos («Radošs prāts - valsts lielākais aktīvs!», «Mosties no rīta un radi!»), jo kurš gan iebildīs, ka, lūk, radošums - tas ir slikti. Bet retais arī varēs konkrēti pateikt, kas tieši ar šiem uzsaukumiem domāts,» kritiski KM iniciatīvu vērtē Zane Zajančkauska, projekta Kultūra pēc radošās industrijas vadītāja (Laikmetīgās mākslas centrs). Viņasprāt, vienīgais konteksts, kurā runas par radošumu šķiet daudzmaz jēdzīgas, ir izglītība, kurā «līdzās citām prasmēm bērnam attīstās vai tiek attīstīts radošums». 22. maijā Tabakas fabrikā forumā RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas ārvalstu un vietējie kultūrprocesa dalībnieki mēģinās atbildēt uz jautājumiem par kultūras, radošo industriju un naudas attiecībām.
Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa aicina būt uzmanīgiem ar radošo industriju jēdziena sašaurināšanu līdz biznesa loģikā un produktu ražošanā balstītām aktivitātēm, kā arī nepaļauties uz stratēģiju kā risinājumu: «Stratēģijas un dokumenti paši par sevi neko nav atrisinājuši, vēl jo absurdāk ir cerēt, ka tie var veicināt radošumu.» Viņasprāt, Kultūrkapitāla fonds ir gana labs finansējuma sadales instruments un tas ir «sargājams un attīstāms tāpēc, ka spēj operatīvi reaģēt uz radošajiem procesiem un vajadzībām».