Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2009. gada 6. jūnijā deviņās lielajās pilsētās un 109 novados (pirms Rojas un Mērsragu novadu vēlēšanām) kopā ievēlēja 1765 vietējos deputātus. Visvairāk - 17 - deputātu tika ievēlēti 16 pašvaldībās, 60 pašvaldībās - 15 deputātu, 41 pašvaldībā - 13 deputātu, bet Rīgas domē - 60 deputātu. Pirms novadu reformas visā Latvijā bija 4179 pašvaldību deputāti, liecina CVK informācija. Pašvaldību vēlēšanu likums noteic, ka novados, kur ir ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju, domē ievēl 13 deputātu, bet ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 20 000 - 17 deputātu. Savukārt lielo pilsētu domēs, kur ir mazāk par 50 000 iedzīvotāju, jāievēl 13 deputātu, bet, ja ir vairāk par 50 000 iedzīvotāju, tad - 15 deputātu, kā, piemēram, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā. Novados tik liels deputātu skaits bija paredzēts tādēļ, lai būtu pārstāvētas visu tajos iekļauto pagastu un pilsētu intereses, jo pēc novadu reformas bija bažas, ka deputāti aizstāvēs tikai to teritoriju intereses, kuras pārstāv.
E. Sprūdžs gatavo izmaiņas likumā, kuras plāno saskaņot ar koalīcijas partneriem, kā arī lūgs skatīt valdībā, nenesot likuma grozījumus uzreiz uz Saeimu, kas atvieglotu to pieņemšanu. Var paredzēt, ka Saeimā deputāti gribēs apaudzēt šo ierosmi ar citiem priekšlikumiem un būs jārēķinās ar ilgāku diskusijās pavadīto laiku. E. Sprūdžs nodomu samazināt deputātu skaitu, kas attiektos arī uz Rīgas domi, pamato ar nepieciešamību panākt efektīvāku pašvaldību lēmējinstitūciju darbu. Tādu priekšlikumu ministram esot izteikuši iedzīvotāji un arī domju deputāti. Novados darbs neesot tik apjomīgs, lai būtu nepieciešams tik daudz deputātu, uzskata ministrs. Kā zināms, vietējo pašvaldību deputāti, izņemot to vadību, vienlaikus strādā arī savā pamatdarbā. Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji no Vidzemes un Zemgales pieļauj, ka novados deputātu skaitu varētu samazināt, bet lielajās pilsētās tas ir optimāls. Pilsētās arī parasti tiek pieteikts lielāks kandidātu sarakstu skaits.