Pateicoties E. Sprūdžam un premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība), ir pieņemta Latgales attīstības programma, atgādināja A. Adamovičs. Tomēr salīdzinoši vairāk bija to, kuri gavilēja par E. Sprūdža nodomu atkāpties.
E. Sprūdžs par plāniem pēc trim mēnešiem demisionēt paziņoja īpašā dienā - pagājušajā piektdienā, kad mediji noskaņojās vēsturiskajam notikumam Vašingtonā, kur Baltijas valstu prezidenti tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, bet premjers V. Dombrovskis pārspēja visu priekšgājēju valdīšanas rekordus pēc neatkarības atjaunošanas, esot amatā četrarpus gadus. Abus šos notikumus E. Sprūdža paziņojums aizēnoja un kļuva par pirmo ziņu televīzijas kanālos. Premjera pirmā reakcija liecina, ka viņš pieņems ministra demisiju, bet to komentēs pēc tikšanās ar E. Sprūdžu. Pirmdien ar savu biedru plāno tikties arī Reformu partijas (RP) valde. Iespējams, partija mudinās viņu atstāt amatu, negaidot decembri.
Tādu termiņu E. Sprūdžs izvēlējās, lai pabeigtu iesāktos darbus, tajā skaitā pie nākamā gada valsts budžeta projekta. Viņa skopajā argumentācijā par atkāpšanos teikts: «Saprotu, ka mana izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem priekšvēlēšanu laikā ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa,» jo šīs reformas nav ne populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ. Lūgts komentēt teikto, RP līderis E. Demiters atzina: «Nesaprotu neko.» Tikmēr mediji, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, ziņoja, ka RP vadība mudinājusi E. Sprūdžu atstāt amatu, kā pēdējo pilienu minot prēmijas piešķiršanu biroja vadītājai un draudzenei Kristīnai Pelšai. RP priekšsēdis spiediena izdarīšanu noliedz, bet atzīst, ka notikušais viņam nav pārsteigums.
Lai vadītu šo ministriju, nepieciešama dzīves pieredze, politiskā pieredze un pašvaldību darba pieredze vai vismaz izpratne par tām, bet E. Sprūdžam nebija neviena no tām. To kā galveno demisijas iemeslu redz Latvijas Pašvaldības savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņaprāt, nespēja sadarboties ar pašvaldībām arī noveda pie šāda rezultāta. Jāatceras, ka, stājoties amatā, E. Sprūdžs orientējās uz divām citām prioritātēm - vidi un informācijas tehnoloģijām, nenovērtējot, ka tā vispirms ir reģionālās attīstības ministrija. Problēma bija arī neuzticēšanās ministrijas darbiniekiem, paļaujoties tikai uz savu biroju, ko savukārt minēja Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis. Šajā laikā ministrija esot pazaudējusi arī daudzus labus darbiniekus. Aģentūra LETA ziņo, ka darba attiecības VARAM ir pārtrauktas ar 24 ierēdņiem un 30 darbiniekiem.
E. Sprūdžs neprata panākt savām iniciatīvām ne tikai valdības, bet pat partijas atbalstu. Bija iespaids, ka viņš nav pieņemts vai nevēlējās iekļauties RP vadošajā kodolā. RP valdes un Saeimas frakcijas sēdes E. Sprūdžs apmeklēja ievērojami retāk nekā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš nav RP biedrs. Ar E. Sprūdžu sazināties Dienai neizdevās, kā tas bijis arī agrāk. Reiz uz vaicāto, kāpēc viņš atsakās runāt ar laikrakstu, kurš plaši atspoguļo pašvaldību darbību, ministrs īsziņā atbildēja, ka avīzes viņš nelasot. Ar Dienu E. Sprūdžs nevēloties runāt tās neskaidrās īpašnieku struktūras dēļ, īsziņā reiz vēstīja ministrs.