Jānis Strēlnieks
Cik noderīgas bija šīs spēles?
Pēc divām fiziskajām nedēļām beidzot vajadzēja uzspēlēt un sajust vienam otru. Uz to rezultātu gan var baigi neskatīties, jo Kipra jebkurā gadījumā bija jāvinnē, kaut vai fiziskie treniņi būtu bijuši mēnesi ilgi. Redzējām, ka ir vēl šausmīgi daudz lietu, pie kurām jāstrādā - gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, arī pie neatslābināšanās. Visādas sīkas lietas, kuras pretinieks, lai kāds viņš būtu, prot izmantot. Beigās jau visu tāpat salikām pa vietām.
Kura no spēlēm bija labāka?
Ne viena, ne otra nebija labas. Pagaidām kājas netiek līdzi galvai, taču tas viss ar laiku nāks atpakaļ. Kad slodzes samazināsies, viss būs kārtībā.
Kāda bija Kipra kā pretinieks?
Viņi spēlēja «netīri», turklāt mūsu tiesneši teica, lai mēs nespēlējam šādā veidā. Kā lai nesitam pretī, ja viņi sit mums? Neko jau neatstājām - viņi mums iesita, mēs pretī.
Kādi bija galvenie uzdevumi?
Bija jānospēlē vienkārši prātīgāk, mierīgāk, neko nesasteidzot. Mēģinājām vairāk saspēlēties. Daudz tika variēts sastāvs, izmēģināti virknējumi.
Kuru no kolēģiem šajās spēlēs vari paslavēt?
Nav jau vēl nekas nospēlēts. Šīs spēles ar Kipru neskaitās. Tajās neviens nevar iepriecināt.
Vai vari salīdzināt atmosfēru komandā šobrīd un gadu iepriekš?
Tā ir tāda pati. Esam viens par visiem un visi par vienu. Mums nav komandā izteikta līdera, un tas visus saliedē. Neviens nebaidās uzņemties atbildību. Tas mums ir liels pluss.
Lai attīstītos, svarīga ir konkurence, bet šogad aizsardzības līnijā tā ir paknapa...
Vienkārši cenšamies kaut ko paņemt viens no otra. Par vietu sastāvā tā konkurence nav liela, bet mums ir, ko pierādīt vienam otram.
Nepilnos 23 gados esi viens no pieredzējušākajiem. Vai pats tā arī jūties?
Tā laikam sanāk, jo pēdējos gados bijušas lielas izmaiņas. Īsti gan nejūtos kā paraugs, uz kuru skatās jaunie, bet, protams, pieredzējušajiem ir jārāda piemērs.
Jaunos gadās paskubināt?
Protams, tā tas ir vienmēr. Es kā saspēles vadītājs daudz atļaujos to darīt.
Ko dos spēles ar Melnkalni un Serbiju?
Pretinieku stils būs līdzīgs Bosnijai, kas ir viena no mūsu galvenajām konkurentēm kvalifikācijas turnīrā. Tās būs jau pavisam cita rakstura cīņas.
Pēdējo reizi, kad izbraukumā spēlējāt ar Melnkalni, bija pasmagi [zaudējums ar 66:96]?
Jā, bet tā mums faktiski visiem bija pirmā tāda spēle kopā. Bijām vēl jauni un neapbružājušies tādā līmenī. Tagad jau būs pavisam citādi.