Saeima bija paredzējusi, ka likuma izmaiņas sāk darboties no šā gada 1. janvāra, un jau šāgada valsts budžetā ir plānota arī speciāla ekonomikas attīstības programma, kurā tiek veikti ārzemnieku maksājumi par darījumiem ar nekustamo īpašumu apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām.
Valsts prezidents Andris Bērziņš novembra sākumā atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Imigrācijas likumā, kas tika sagatavoti pēc Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) uzstājīga aicinājuma koalīcijai ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Saeima noteica ļoti ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, paredzot likuma atkārtotu izskatīšanu 30. janvārī. Likuma grozījumu sagatavošanas laikā par tiem atbildīgā vispirms bija Aizsardzības un iekšlietu komisija, bet tagad šī atbildība uzticēta Tautsaimniecības komisijai. Tās rīcībā nav informācijas, kuru nozaru un ministriju pārstāvji bija iesnieguši aizsardzības komisijai, tāpēc tā otrdien tika pieprasīta vēlreiz, atliekot priekšlikumu izskatīšanu līdz 28. janvārim. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars norādīja, ka atbildīgās komisijas nomaiņa agrāk nav bijusi raksturīga atkārtotā likumu izskatīšanā.
Saeima var izskatīt tikai ierosinājumus pantos, pret kuriem prezidents izteicis iebildumus. Prezidenta juridiskais padomnieks Reinis Bērziņš informēja, ka A. Bērziņš norādījis uz vairākām nepilnībām. Piemēram, nav vērtēta likuma ietekme uz tautsaimniecību, kā arī uz valsts un pašvaldību budžetiem. Prezidentam ir bažas, vai ar kvotu sistēmas ieviešanu netiek raidīti nepareizi signāli ārvalstu investoriem, kuriem var zust uzticība Latvijai kā valstij, kur ir droša un stabila uzņēmējdarbības vide. Likumā ir arī ietverta pretruna, jo, no vienas puses, ir noteikta kvotu sistēma darījumiem ar nekustamo īpašumu, bet, no otras puses, veicot iemaksas valsts budžetā, var saņemt termiņuzturēšanās atļaujas bez ierobežojumiem.
No koalīcijas partiju iesniegtajiem priekšlikumiem redzams, ka Vienotība paredz palielināt slieksni, kas nepieciešams termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Ja likumā ir noteikta iespēja ārzemniekam uz to pretendēt, ja ir iegādāts īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 150 000 eiro, tad Vienotība rosina noteikt vērtību ne mazāku kā 250 000 eiro. NA aicina atteikties no normas, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu gadījumos, ja valstij iemaksāti 50 000 eiro, saglabājot kvotas. NA cer uz Saeimas atbalstu, taču jāatgādina - par likumu parlaments lems, kad būs jauna valdība, kurai nav saistošas iepriekšējās koalīcijas vienošanās.