«Tieši pretī kioskiem visā garumā izvietotā Valsts kancelejas (VK) un Ministru kabineta (MK) darbinieku autostāvvieta bloķē pieeju, tāpēc tagad autovadītāji pie mums iepērkas retāk, jo nevar ērti novietot auto. Pāris vietas, kur var apstāties ne ilgāk kā uz 15 minūtēm, gan ir atvēlētas, taču šie klienti ziedus parasti nopērk stāvvietai tuvākajos kioskos, un tas rada nevienlīdzīgu konkurenci,» Dienai skaidro ziedu tirgotājs Harijs Japiņš, kurš par saktenieku sevi sauc jau 30 gadu. Viņš sūtījis vēstules premjeram Valdim Dombrovskim (V), kā arī VK vadībai, visu tirgus nomnieku vārdā lūdzot sakārtot autostāvvietu jautājumu. Tās trūkuma dēļ pie Saktas ziedu tirgotājiem iepērkas galvenokārt kājāmgājēji: «Autobraucējs pirkumu veic vidēji par 15 latiem, bet kājāmgājējs - tikai par pieciem,» novērojis ziedu biznesa veterāns. Viņa piedāvātais risinājums ir pārcelt daļu VK stāvvietu tuvāk Merķeļa ielai, tādējādi atbrīvojot vietas pretī paviljoniem.
«Ēkā Brīvības bulvārī 36 atrodas trīs stratēģiskas institūcijas, kas atbilst valsts aizsardzības objekta statusam, tāpēc ap to noteikta aizsargjosla, lai novērstu vai mazinātu iespējamo teroraktu ietekmi uz ēkās strādājošajiem cilvēkiem,» stāvvietas novietojuma nepieciešamību pamato MK pārstāve Signe Znotiņa-Znota. Savukārt paviljonu apsaimniekotāja SIA Rīgas nami Īpašumu nodrošināšanas daļas inženieris Mārtiņš Lasmanis Dienai skaidro, ka stāvvieta pēc nomnieku lūguma tikusi paplašināta par 10 vietām.
Makā nekrīt
Pirms paviljonu izbūves Rīgas domnieki tirgotājiem solīja darba apstākļu uzlabošanos, jo atšķirībā no koka un audekla nojumēm, kurās 14 gadus pārdevēji bija spiesti iztikt bez kanalizācijas, siltuma un ūdensapgādes, jaunajos kioskos visas komunikācijas ir izbūvētas. Pilsētas saimnieki spēja slāpēt arī pārdevēju bažas par nomas maksas celšanos, sakot, ka pievilcīgais dizains piesaistīs vairāk pircēju un tādējādi palielināsies tirgotāju ieņēmumi. Paviljonu apsaimniekotājs - SIA Rīgas nami, kuras kapitāldaļu turētāja ir Rīgas dome, - 700 000 latu vērto projektu plānoja atpelnīt 7-10 gados.
«Projekts ir rentabls - vienas tirdzniecības nomas maksa mēnesī ir no 260 līdz 360 latiem atkarībā no izsolē nosolītā, un gandrīz divās trešdaļās vietu strādā ilggadējie Saktas puķu tirgotāji, divi kioski šobrīd ir brīvi,» atklāj M. Lasmanis un piebilst, ka nomnieku interese par telpām parasti pieaug pirms lielajiem svētkiem, kuros tradicionāli tiek dāvināti ziedi.
«Mūsu darbības sektorā klientu skaits lielākoties ir konstants - neviens no Juglas nebrauc uz Saktas tirgu pirkt puķes. Savukārt konkurence pēc paviljonu izbūves palielinājusies par sešām vietām, tāpēc tirgotāju vidējie ieņēmumi sarukuši apmēram par 60 latiem dienā,» aprēķinājis H. Japiņš.
Traucē kondicionētāji
Cita ziedu kioska nomniece, kura vēlējās palikt anonīma, atklāj, ka ziedu cenas pretēji plānotajam nav celtas: «Labāk ar mazāku uzcenojumu, bet pārdot, nekā dienas beigās izmest.» Viņa arī norāda, ka gandrīz par 50 000 latu izbūvētā klimata uzturēšanas sistēma nedarbojas, kā nākas: «Ziemā aizsvīst logu rūtis un tek tā, ka apakšā jāliek lupata. Izsauktie meistari lika turēt ciet durvis, taču tas traucē tirdzniecībai,» skaidro kioska vadītāja.
Mārtiņš Lasmanis norāda, ka ēkai, kam būvnieku dotais piecu gadu garantijas termiņš vēl spēkā, jau nomainītas dažas durvju stikla paketes, piebilstot, ka problēmas radās drīzāk iebūvētās mikroklimata uzturēšanas sistēmas nepareizas lietošanas, nevis materiālu kvalitātes dēļ.
Paviljonu būvniecības laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veicot pārbaudi, radušās šaubas par paviljonam uzliktā jumta materiāla atbilstību tehniskajā projektā plānotajam - dārgajam patinētajam varam. Taču, kā atklāj Rīgas domes pārstāvis Mareks Gailītis, SIA Rīgas nami veiktajā ekspertīzē būvnieku pārkāpumi netika konstatēti.