Joprojām populārākās profesijas ir ekonomists, jurists un uzņēmuma vadītājs, jo skolēni tiecas pēc labi atalgota darba. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, 15,5% no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar augstāko izglītību ir ekonomisti, 8,9% uzņēmuma vadītāji, bet 4,9% juristi.
Studē to, kas interesē
Lai arī šobrīd publiskajā telpā aktīvi tiek runāts par profesijām, kuras varētu būt pieprasītas tuvākajos gados un uzņēmēji konkrēti norāda uz speciālistiem, kuru trūkums jau tagad ir manāms, Dienas aptaujātie topošie studenti visbiežāk nākotnes profesiju izvēlas pēc savām interesēm. Varakļānu vidusskolas 12. klases skolniece Elīna Strode, kura vēlas studēt žurnālistiku, izteicās, ka ir jāriskē un jādara tas, kas patīk, kaut gan māc bailes par darba iespējām. Līdzīgi domā arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Edgars Pundurs, kurš studēs ekonomiku. Viņa vecāki vienmēr esot teikuši, ka jāizvēlas mācīties tas, kas patīk, nevis tas, kas tajā brīdī ir noderīgs, pieprasīts darba tirgū vai šķietami labi pelnošs. Savukārt Jānis Ozoliņš, Ikšķiles vidusskolas 12. klases skolēns, pastāstīja, ka pirms studiju programmas izvēles ir iepazinies ar informāciju par profesijas pieprasījumu un atalgojumu visā pasaulē, jo neuzskata, ka ir vērts mācīties tajās studiju programmās, kurās valda liela pārprodukcija. Kā savu nākotnes profesiju viņš ir izvēlējies aviācijas inženieriju.
Kā pastāstīja Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja Inta Lemešonoka, topošie studenti dalāmi divās daļās - vieni priekšplānā izvirza materiālās vērtības, izvēloties prestižu profesiju un lielu iespējamo darba samaksu, bet citi vērtē savas intereses un piemērotību izvēlētajai jomai. I. Lemešonoka gan norādīja, ka izvēli bieži ietekmē dažādi stereotipi un profesiju nepārzināšana. Arī Latvijas Universitātes Karjeras centra konsultante un psiholoģe Viktorija Gaina Dienai norādīja, ka visbiežāk topošie studenti nosauc populārākās profesijas tiesību, ekonomikas un komunikācijas jomā, tomēr konsultāciju laikā tiek meklēta skolēna spējām piemērotākā nozare.
Veicinās interesi par IT
EM prognozē, ka tuvākajos gados pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem apstrādes rūpniecībā un komercpakalpojumu nozarē, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Jau šobrīd, pēc NVA datiem, programmētājs ir aktuālākā vakance ar augstāko izglītību. Tāpat topā parādās arī citas ar IT jomu saistītas vakances. Lai gan pēdējos gados nedaudz pieaug studējošo skaits inženierzinātnēs un IT jomā, liela daļa studentu mācības nepabeidz, Dienai norādīja EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš. Ņemot vērā šo faktu un salīdzinoši zemo skolēnu interesi par nozari, darba tirgū konkrēto speciālistu trūkst. Kā norādīja Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs, pat desmit tūkstošiem IT jomas speciālistu atrastos labs darbs.
Topošie studenti ļoti maz izvēlas IT studiju programmas, jo jaunieši uzskata, ka viņu zināšanas informātikā ir pietiekamas. Konkrēto jomu izvēlas tikai entuziasti, kuri, piemēram, paši vēlas izstrādāt savas video spēles un programmas, Dienai norādīja I. Lemešonoka. Lai gan darba iespējas nozarē ir plašas un vidējais atalgojums ap 1500 latiem, studenti, domājot par labi atalgotu darbu, automātiski izvēlas uzņēmējdarbību un juridisko jomu. Tomēr, lai veicinātu informātikas priekšmeta popularitāti un nākotnē palielinātos labu IT speciālistu skaits, no septembra vispārizglītojošajās skolās tiks īstenots projekts Start IT. Saistībā ar to tiks pasniegti fakultatīvie programmēšanas kursi skolās. Šādu iniciatīvu atbalsta arī nozares speciālisti un karjeras konsultanti, jo jauniešiem nereti nav izpratnes, ko, piemēram, programmētājs dara. Darbs saistās tikai ar sēdēšanu pie datora un sarežģītām formulām, tāpēc projekts izpratni veicinātu.