No vienas puses, tas nav labs uzņēmums, kurš kļūdās par simts latiem. No otras puses, mēs, tāpat kā visi, subsidējam valsti, maksājot nodokļus par vēl nenotikušiem darījumiem, un šajā procesā sastopamies ar uzrēķiniem un dažādām darījuma interpretācijām no valsts puses. Tie esam mēs, kuriem jāpierāda darījuma patiesums. Valsts uzliek mums papildu funkcijas, kas neietilpst mūsu darba pienākumos, piemēram, personu un transporta identificēšana.
Manuprāt, ar to būtu jānodarbojas kompetentām iestādēm, nevis ražotājam. Valstij pašai jāuzlabo sava pārvaldības prakse, mazinot birokrātijas formālismu, ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību un tā rezultātā - iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Savu nesakārtotību valsts nedrīkst uzvelt uz ražotāju kamiešiem. Sistēma jāsakārto, nesadārdzinot uzņēmēju operatīvo darbību un izprotot uzņēmējdarbības būtību, dinamiku un problemātiku. Mums Latvijā beidzot būtu jāievieš laba pārvaldība, kas stimulētu sekmīgas uzņēmējdarbības attīstību. Sekmīgiem uzņēmumiem nomaksāt nodokļus nav problēmu. Tikai uzņēmēji jāatslogo no ierēdņu abstrakto prasību pildīšanas.
Kas ir laba pārvaldība? Piemēram, valsts institūcijas atbildes uz jautājumiem jāsniedz 30 dienu laikā. Parasti tās arī saņemam pēc mēneša. Kāpēc jāgaida tik ilgi? Ir teikts - 30 dienu laikā, nevis pēc 30 dienām. Šī formālā, neieinteresētā attieksme kavē uzņēmējam būtiskus darba procesus. Uzņēmējdarbībā 30 dienu ir daudz, un uzraugošajām institūcijām tas būtu jāsaprot.
Spēcīgs atbalsts uzņēmējdarbībai būtu, ja mēs visus nodokļus valstij maksātu no reāli ieņemtas naudas pēc darījuma, nevis pirms darījuma. Tas būtu ne vien loģiskāk un labāk, bet arī stimulētu uzņēmējdarbību. Šobrīd diemžēl ir otrādi.
Mūsu valstij VID personā jābūt uzņēmēju partnerim, kurš nāk talkā un ir blakus, lai konsultētu un palīdzētu. Tas ir ne vien uzņēmēju, bet arī visas valsts interesēs, jo šāda labas pārvaldības prakse būtiski uzlabotu uzņēmējdarbību.
Latvijā patlaban ir aktuāls arī jautājums par samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN)piemērošanu pārtikas produktiem. Samazināts PVN pārtikai ir vairākumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, konkrēti, 22 valstīs no 27. Par PVN pazemināšanu pārtikai portālā Manabalss.lv tika savākti vairāk nekā 11 000 parakstu. Uzskatu, ka samazinātais PVN pārtikai būtu jāievieš. Tomēr to darīt šobrīd ir par vēlu, jo ES izvirzīts mērķis pārskatāmā nākotnē ieviest izlīdzinātu PVN no 7% līdz 8%, kas nodrošinātu uzņēmējiem godīgākus konkurences noteikumus un līdzāspastāvēšanu, bet pilsoņiem - vienlīdzīgāku sociālo fonu un dzīves līmeni. Ja ES tiktu pieņemts lēmums par izlīdzināto PVN, tad vienā daļā vecās ES dalībvalstu PVN palielinātos, bet jaunajās - samazinātos. Diemžēl arī ES procesi notiek pārāk lēni.
*A/s Balticovo valdes priekšsēdētājs