Vietējais īstermiņš
Lai gan prognozēt konkrētu pieprasījumu pēc konkrētiem speciālistiem Latvijā tuvākajā nākotnē neņemas pat paši darba devēji, straujāk vajadzība pēc strādājošajiem varētu atjaunoties atsevišķās nozarēs, kuras pēc krīzes atkopjas samērā veikli. Par šīm cerīgajām nozarēm Karjeras Dienas lapās jau rakstījām iepriekšējās nedēļās - IT un sakari, transports un loģistika, kokrūpniecība, metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmija un farmācija, vieglā un pārtikas rūpniecība, arī enerģētika. Galvenais secinājums, kas izriet no šī saraksta, - Latvijas darba tirgū dzīvību var iepūst ražošana, kas sev līdzi var pavilkt arī citas nozares. Lieki piebilst, ka līdz ar nepieciešamību pēc inženieriem un citiem tehniskajiem speciālistiem, kas ir ražošanas mugurkauls, šīm nozarēm atkal uzņemot apgriezienus, nepieciešamāki tajās var kļūt arī citu profesiju pārstāvji - speciālisti, kas nav piesaistīti vienai konkrētai jomai: projektu vadītāji, grāmatveži un finansisti, pārdošanas speciālisti (kuru loma biznesa procesos nu kļuvusi ļoti nozīmīga), mārketinga speciālisti, citi administratīvi darbinieki. Tiesa, šāda veida strādājošo skaits uzņēmumos vēl ilgi nebūs tāds kā treknajos gados pirms krīzes un personāla optimizācijas.
Zināms pieprasījums pēc darbaspēka var saglabāties arī tādās sfērās, kurās dažādu iemeslu dēļ tiek prognozēts pieprasījuma apsīkums - piemēram, valsts funkcionēšanai svarīgajās izglītības un veselības aprūpes jomās. Vajadzīgi gan būs tiešām spējīgi speciālisti, arī profesionāļu paaudžu nomaiņas jautājums nav zaudējis aktualitāti.
Tāpat pieprasījums pēc speciālistiem atsevišķās jomās var pieaugt kāda konkrēta faktora ietekmē. Piemēram, Latvijai kļūstot par ES prezidējošo valsti 2015. gadā, varētu palielināties pieprasījums pēc attiecīgu dokumentu sagatavošanas un aprites darbā iesaistītiem juristiem, iespējams, arī tulkiem un tulkotājiem. Savukārt Rīgas kā finanšu centra koncepcijas attīstīšana varētu aktivizēt darba tirgu finanšu pakalpojumu jomā.
Globālais futūrisms
Profesiju pasaule un darba tirgus gan patlaban piedzīvo arī pasaules mēroga pārmaiņas, kas, iespējams, atstās neatgriezenisku iespaidu uz to, kādus darbus cilvēki nākotnē veiks un kā strādās.
Eiropas aģentūra profesionālās izglītības un apmācības attīstīšanai Eiropas Savienībā (CEDEFOP) prognozē, ka nākamajos piecos gados Eiropa turpinās virzību no primārās un bāzes ražošanas uz pakalpojumu ekonomiku, turklāt arvien palielināsies pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka, savukārt zemākas kvalifikācijas strādnieki būs vajadzīgi aizvien mazāk. Tiesa, augsti kvalificēto speciālistu skaits augšot straujāk nekā pieprasījums pēc viņiem.
Krīze veicinājusi to, ka daudzās profesijās mainījies vai izkristalizējies to saturs. Spilgts piemērs ir pārdošanas speciālisti, kas tagad un, domājams, arī turpmāk nu ir spiesti patiešām pārdot, nevis tikai pieņemt pasūtījumus kā iepriekš. Ir profesijas, kas izzūd (lielā mērā tehnoloģiju attīstības dēļ), parādās jaunas, un lielu iespaidu uz darba tirgu nākotnē atstās arī nozaru tendence saplūst, veidojot interdisciplināras teritorijas.
Savukārt amerikāņu rakstnieks Daniels Pinks, kurš savās grāmatās pēta darba pasaules pārmaiņas, spožākas profesionālās izredzes paredz nevis līdzšinējiem informācijas laikmeta darbiniekiem, bet cilvēkiem, kas spēs profesionālā līmenī attīstīt pavisam citas prasmes un iemaņas - tās, kuras nosaka smadzeņu labā puslode un kuras nav iespējams automatizēt vai izmantot ārpakalpojumu ceļā, raksta Krievijas karjeras portāls Rabota.ru. Biznesa procesu automatizācija un superlētā Āzijas darbaspēka izmantošana pakāpeniski var likvidēt apmēram 85% pašreizējo darbavietu, un «trulām» profesijām nav nākotnes, uzskata D. Pinks, paredzot, ka, līdzīgi kā kādreiz tehnisko jauninājumu un efektivitātes pieauguma dēļ izzuda liela daļa zemniecības un strādnieku profesiju, masveida atlaišanas pēc zināma laika nu sagaida arī tos biroju darbiniekus, kuru darbs nav īpaši radošs un ir saistīts ar informācijas apstrādi. Ar laiku mākslīgais intelekts, pieeja gigantiskām zināšanu un metožu datubāzēm kļūs būtiski lētāka un izdevīgāka, taču jauni, oriģināli un no datora loģikas viedokļa negaidīti risinājumi ir pa spēkam tikai cilvēka smadzenēm. Konceptuālajā ērā, kas, pēc D. Pinka teiktā, nomainīs pašreizējo informācijas laikmetu, atkal būs pieprasītas lielas idejas, nevis šauras, specializētas zināšanas. Sekmīgam darba tirgus dalībniekam jaunajā laikmetā būs jāpiemīt dizaina prasmei jeb spējai radīt no nulles, talantam stāstīt stāstus, spējai veidot komandas (jeb simfonijas prasmei), empātijai jeb spējai domāt un just kā citam cilvēkam, spējai strādāt rotaļīgi un spējai radīt jaunas jēgas un konceptus.