Pagājušajā nedēļā Rīgā ieradās Maskavas delegācija ar Maskavas valdības ministru Sergeju Čerjominu priekšgalā, notika uzņēmēju forums, daži kultūras pasākumi un draudzības spēles futbolā; Rātsnamā līdz 4. novembrim vēl apskatāma Krievijas Mākslas akadēmijas prezidenta Zuraba Cereteli darbu izstāde un fotoizstāde par Maskavu. Intervijā Latvijas Radio 4 programmā Darbojošās personas, kurā piedalījās arī Diena, Rīgas mērs Nils Ušakovs atzina, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šis ir viens no sarežģītākajiem, ja ne pats sarežģītākais periods Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās. «Šajā situācijā mums ir ļoti svarīgi pilsētu attiecību līmenī, ja runājam par Rīgu un Maskavu vai Rīgu un Sanktpēterburgu un citiem reģioniem, uzturēt vismaz draudzību. Protams, mēs nevaram īstenot lielus ekonomiskos projektus - eksports uz Krieviju nenotiek pat ne tik daudz sankciju kā rubļa devalvācijas dēļ, Krievijas tūristu skaits samazinājies vairāk nekā divas reizes. Bet dzīve nebeidzas 2015. gada oktobrī. Galvenā ziņa par Maskavas dienām Rīgā ir nevis tas, kas iekļauts programmā, bet ka tās vispār ir notikušas,» uzsvēra N. Ušakovs. Nākamajā gadā notiks Rīgas dienas Pēterburgā. «Kad krīze beigsies, visi mūsu draugi, kaimiņi un brāļi no Eiropas Savienības cīnīsies par atgriešanos Krievijas tirgū, ļoti asi grūstoties ar elkoņiem. Mums jābūt viņiem priekšā,» argumentēja N. Ušakovs. Krievijas pilsētu veikalos iekārtotie Latvijas pārtikas stendi Rižskij dvorik patlaban nedarbojas, taču tāds tikšot atvērts Minskā.
Maskavas un Rīgas sadarbības politiskais aspekts tika uzsvērts arī Krievijas pārstāvju izteikumos pēc tikšanās ceturtdien ar N. Ušakovu, kurš delegāciju pieņēma Rātsnamā. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs izteicās, ka labu attiecību uzturēšana starp Krievijas galvaspilsētu un Latvijas galvaspilsētu ir ieilgušās krīzes abu valstu starpā izbeigšanās priekšnoteikums, ziņo LETA. Vēstnieks norādījis, ka Maskavai ir liels potenciāls, jo tās budžeta spējas ir pielīdzināmas tādai valstij kā Austrija, un rodas arvien jaunas sadarbības iespējas starp Maskavu un Rīgu.
Maskavas valdības pārstāvis Sergejs Čerjomins savukārt skaidrojis, ka sadarbības programma starp Maskavu un Rīgu, kas tika parakstīta 2011. gadā, ir stabils pamats draudzīgu attiecību saglabāšanai vismaz galvaspilsētu starpā. Pašreiz pilsētas ir ieinteresētas sadarbībā tādās jomās kā sabiedriskā transporta pakalpojumi, tūrisms, kultūra; pilsētas plāno sadarbību arī jauniešu apmaiņas programmās. S. Čerjomins atzinīgi novērtējis sabiedriskā transporta sistēmu Rīgā kā modernu un ekoloģisku.
Rīgas ekonomiskās intereses gan sniedzas arī ārpus Krievijas. Oktobra sākumā, kad Rīgā viesojās Kazahstānas galvaspilsētas Astanas mērs Adilbeks Džaksibekovs, N. Ušakovs pauda apņēmību piedalīties starptautiskajā enerģētikas industrijas izstādē Astana Expo 2017 ar pašvaldības stendu un šādu gatavību izsaka joprojām. Jau ziņots, ka pārāk lielo izmaksu dēļ valdība augustā nolēma nepiedalīties izstādē, kas Astanā notiks 2017. gadā no 10. jūnija līdz 10. septembrim. N. Ušakovs uzskata, ka Latvijas uzņēmēju interese par dalību Rīgas stendā Astanas izstādē ir ļoti liela. «Ticiet man, uzņēmēju tur būs vairāk nekā kvadrātmetru,» prognozēja Rīgas mērs.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols Dienai apliecināja, ka mūsu valsts paviljona šajā izstādē nebūs, taču zināja teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir plānojusi piedalīties izstādē ar savu stendu. To Dienai apstiprināja arī LTRK pārstāve Rūta Grikmane, sakot, ka LTRK pārstāvji 19. novembrī plānojuši doties uz Astanu runāt par šādu iespēju. Lūgta precizēt, vai pašvaldība varētu sadarboties ar LTRK kopēja stenda izveidē, R. Grikmane norādīja, ka par to notiek sarunas, taču tās vēl nav noslēgušās.