Luijs XIV uzbūvēja ne Versaļas pili vien. Nerons nodedzināja Romu. Abi ir iegājuši vēsturē. Uzbūvēt savu Versaļu, kas reizēm var pārvērsties pretmetā - Romas nodedzināšanā, gribas arī katram lielam amatvīram. No pašreizējiem, kā izskatās, visvairāk izglītības un zinātnes ministram. Reformu ieceru - cik uziet. Šoreiz par vienu no tām - brīvlaiku. Ministra iemestais akmens par mācību gada pagarināšanu radījis viļņošanos.
Vēl ne tik senā pagātnē laiki, kad vairākums valstu bija agrāras un iedzīvotāju lielākā daļa bija koncentrēta laukos. Latvijā 1920. gadā tādu bija 76%, bet 1935. gadā - 63%. Skolēnu brīvlaiks lielā mērā bija pakļauts (pakļāvās) lauku dzīves ritmam. Kas gan var būt labāks un lētāks palīgs, ja ne pašu bērni! Kad bērnu skaits klasē strauji saruka, bija skaidrs, ka sākušies lielie lauku darbi. Tas sakrita ar sienas pļaujas sākumu un ilga teju vai līdz ražas novākšanas beigām. Pamazām sakoncentrējoties laikā no 1. jūnija līdz 1. septembrim. Arī padomju laikos skolēni bija labi palīgi kolhozu biešu vagās un citos darbos. Pašreiz laukos dzīvojošo skaits ir sarucis, bet tas nebūt nenozīmē, ka mainījies lauku darbu sezonālais raksturs. Tagad tāpat visa lieluma zemnieku saimniecības gaida palīgus gan siena pļavās, gan zemeņu vagās. Protams, uzdevumi ir mainījušies, taču darbaudzināšana, kā zināms, līdz ar zināšanu apguvi joprojām ir ļoti svarīga sastāvdaļa personības attīstībā. Darbs kopā ar lielajiem arī jauno cilvēku dara lielāku, pēc kā bērni tik ļoti tiecas.
Vasarā vecākiem ir iespējams pavadīt laiku kopā ar bērniem «no saules lēkta līdz saules rietam», kopā strādāt, organizēt kopīgus izbraucienus, pārbaudīt mācību gada laikā apgūtās svešvalodu zināšanas, stiprināt ģimeni, nodot tās tradīcijas. Bērnu attīstībai kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām kopā pavadīta nedēļa reizēm ir nodzīvotā gada vērta. Ne visi vecāki var paņemt atvaļinājumu tikai jūlijā vai augustā.
Daudzi skolēni ir aizrāvušies ar sportu, un vasara vairākumā sporta veidu ir aktīva sacensību sezona. Daudzās komandu spēlēs tas ir sagatavošanās posms ziemas sacensībām, tāpēc tiek rīkotas treniņnometnes. Līdzīgi tas ir ar māksliniecisko pašdarbību un citām radošām izpausmēm.
Un vēl. Mācību gada pagarināšanas gadījumā aktuāls kļūs jautājums - kad tad notiks Skolēnu dziesmu un deju svētki? Jūlija vidū? Tas nozīmētu, ka daļai pedagogu un bērniem, kas piedalās šajā latviešu identitātei tik svarīgajā pasākumā, brīvlaiks būtu vēl īsāks.
Protams, skola ir skolēnu dēļ. Tomēr, valstiskā līmenī domājot par skolēniem, nedrīkst aizmirst arī par skolotājiem. Viņiem nav jāaudzina un jāpieskata «citu bērni» 12 mēnešu gadā (viņiem ir arī savējie!). Tomēr ne jau par to ir runa. Atšķirībā no vairākuma laba skolotāja darbadiena nebeidzas līdz ar skolas durvju aizvēršanu. Reizumis ir pasākumi arī brīvdienās. Darbs ir atbildīgs un arī nervozs, tāpēc pedagogi ir iedalīti īpašā nodarbināto kategorijā, kam pienākas garāks atvaļinājums nekā 24 darbadienas. To spēja saskatīt jau sen. Var droši apgalvot, ka pēdējās desmitgadēs šis darbs noteikti nav kļuvis psiholoģiski vieglāks. Mazāk atalgots gan. Bija laiks, kad skolotājs, un ne tikai laukos vien, bija viena no cienījamākajām profesijām. Tagad? Salīdzinoši garāks vasaras atvaļinājums ir teju vai vienīgais stimuls, kāpēc vēl izvēlēties šo pašlaik tik nepateicīgo darbu.
Līdz šim diskusijās mazāk minēts, toties mūsu platuma grādos ļoti būtisks ir vēl viens aspekts - fizioloģiskais. Cilvēka, jo īpaši bērna, attīstībā ļoti svarīgs ir D vitamīns, kura būtisks ražotājs ir saules gaisma. Tieši tāpēc garais vasaras brīvlaiks, kad mūsu bērni kaut cik kompensē D vitamīna trūkumu gada tumšajā laikā, ir ļoti svarīgs. Vērīgie ir saskatījuši, ka mūsējie uz «sasildīto» grieķu vai horvātu fona izskatās ne tik nobrieduši. Kopējais mērķis ir izaudzināt ne tikai izglītotu, bet arī fiziski attīstītu un veselu cilvēku. Tikai šādā komplektā viņš būs pilnvērtīgs sabiedrības loceklis un spēs labāk un ātrāk atdot agrāk ieguldīto, arī nodrošināt pensiju vecākiem un skolotājiem. Ir pavisam loģiski, ka vasarā labi atpūties, fiziski pilnveidojies skolēns spēs labāk mācīties.
Protams, vienmēr pastāvēs riska grupa. Būs tādi, kas lielāko vasaras daļu nosēdēs vāji vēdinātās telpās pie datora. Būs tādi, kam vecāki nevarēs (vai negribēs) veltīt pienācīgu uzmanību, tāpēc izpaliks kopīgas ekskursijas un diskusijas. Būs tādi, kas nebūs ne treniņnometnēs, ne radošajos simpozijos. Tas ir vēl viens uzdevums, kā viņus piesaistīt, iesaistīt un attīstīt. Valsts prioritātei jābūt virzībai uz pozitīvu personību.
Somijā, kuras izglītības sistēmas pēdējā laika rezultāti ir piemērs ne tikai Latvijai, brīvlaiku kopējais garums daudz neatšķiras no mūsējā. Vasarā ir īsāks, Ziemassvētkos - garāks. Ja ļoti gribas reformēt, ja šo ziemeļu valsti ņemam par paraugu, tad varbūt varētu vienu nedēļu ilgāk mācīties vasaras sākumā un nedaudz ātrāk sākt, piemēram, 25. augustā.
Dažādu iemeslu dēļ brīvlaiki visās valstīs nav vienādi, tomēr mācību gada sākums virpuļo ap 1. septembri. Globalizācijas laikmetā unifikācija ir pat vēlama, lai gribētājiem dotu iespēju mācīties citās valstīs.
To pateiks ikviens - lielāks darba apjoms, ilgākas darba stundas nebūt negarantē labāku galarezultātu. Ir arī tādi jēdzieni kā kvalitāte. Tas pilnā mērā attiecināms arī uz izglītību un mācību gada garumu. Daudz pārdomātākām jābūt mācību programmām. Vai ministram vairāk uzmanības nebūtu jāvelta šim aspektam? Arī - kā labāk piepildīt brīvlaiku, kā vairāk stimulēt vecākus veicināt savu bērnu vispusīgu attīstību, nevis mācību gadu ievilkt un smagumu uzvelt skolām. Lai brīvlaiks būtu nevis aiza, bet drošs tilts no viena mācību gada uz otru.