Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija uzsver, ka grozījumi tiek virzīti bez pietiekama ekonomiskā un juridiskā izvērtējuma veikšanas, kas rada risku, ka jaunpieņemtās tiesību normas var tikt atzītas par neatbilstošām Satversmei.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt patērētājus kā vājāko līguma slēdzēja pusi no pārmērīga parādu sloga. Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst. 23 līdz 7. EM uzskata, ka sabiedrības ieguvums būtu lielāks nekā tiešsaistes kredītu un īsziņu kredītu sniedzēju negūtie ienākumi, jo patērētājs, kas nonāk parādos, izraisa virkni sociāli ekonomisku problēmu, kurām ir ietekme gan uz paša patērētāja labklājību, gan ekonomiku kopumā. Jaunā kārtība arī nosaka, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Tas gan neskars aizdevumus, kuri ir līdz 100 eiro lieli.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts saka, ka valdības lēmums liecina par kopīgu izpratni, ka atsevišķu nozaru uzņēmēju tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu, upurējot finanšu grūtībās nonākušus cilvēkus, nav un nedrīkst būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus, informēja EM. «Valstij ir jārūpējas par kopējo labklājību un jāaizstāv patērētāji kā vājākā puse. Tāpēc aicinām Saeimas deputātus, kuriem būs jāpieņem gala lēmums par ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, turpmākajās diskusijās par prioritāti izvirzīt visu iedzīvotāju intereses un to aizsardzību, nevis vienas nozares pārspīlētas tiesības uz peļņu,» aicina D. Pavļuts.
Viņš uzskata, ka bažas, ka līdz ar stingrākām regulējuma prasībām ātrie kredīti kļūs nepieejami plašai sabiedrības daļai, ir nepamatotas, jo mērķis nav padarīt viegli pieejamus ātros kredītus visiem, bet tiem, kuriem šis pakalpojums tiešām ir nepieciešams, nodrošināt saprātīgus nosacījumus un izmaksas, kas viņus neiedzen parādu slazdā, no kura nav izejas. «Latvijā un citur Eiropā augļošana ir aizliegta un par to pienākas arī sods. Savukārt valstij ir jārūpējas, lai tiktu aizstāvēti patērētāji, nevis augļotāji un to intereses,» uzsver ekonomikas ministrs.