Papildus bāzes izdevumiem ministrijas ir iesniegušas pieprasījumus par 231 miljonu latu, Dienu informēja finanšu ministra pārstāvis Aleksis Jarockis. Nākamā gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 3,17 miljardi latu, bet speciālā budžeta - 1,4 miljardi.
Pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš vadīja sēdi premjera Valda Dombrovska (abi Vienotība) prombūtnē, uzsvēra, ka tas ir «tikai budžeta veidošanas procesa sākums, un nekādus lēmumus otrdien vēl nesagaidu». Viņš neparedz papildu konsolidācijas pasākumus, bet uzskata, ka būs jārunā par valsts budžeta finansējuma efektīvāku izmantošanu. Nākamajā gadā ir plānots samazināt budžeta deficītu par 70 miljoniem latu. Finanšu ministrs A. Vilks videouzrunā izsaka cerību, ka Latvija varētu nonākt pie bezdeficīta budžeta 2015. vai 2016. gadā, ja būs pietiekami pozitīva tautsaimniecības izaugsme un Latvija ievēros stingru fiskālo disciplīnu. Jāatgādina, ka arī Nacionālās attīstības plānu paredzēts sagatavot sasaistē ar valsts budžetu, bet tā mērķis ir panākt ekonomikas izrāvienu.
Finanšu ministrs paredz diskusiju par ministriju papildu pieprasījumiem, jo būšot rūpīgi jāizvērtē, kurās jomās tos ir iespējams atbalstīt. A. Vilks videouzrunā piekrīt, ka ir nepieciešams runāt par darbaspēka nodokļa samazināšanu un konkurētspējas veicināšanu, bet būs jāizvērtē, ko valsts var atļauties, lai virzītos uz fiskālā deficīta mazināšanu, jo pašlaik tā joprojām tērējot vairāk, nekā nopelna. Nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt septembra beigās, bet līdz jūlijam par budžetu paredzētas diskusijas ar ministrijām. Finanšu ministrs norāda, ka nākamā gada budžets tiks izstrādāts bez agrāk stingrās starptautisko aizdevēju kontroles, taču tuvākajā laikā Latvijā ieradīsies aizdevēju tā dēvētā pēc pārraudzības misija, lai skatītos, kā Latvija ievēro saistības un vai nepieļauj nepamatotus tēriņus.