Biežākās vardarbības izpausmes skolēnu vidū skolās ir kautiņi, naudas izspiešana, apsmiešana un pazemojumi gan klātienē, gan sociālajos tīklos, stāsta VP. Jaunāko klašu skolēni biežāk vēršas pēc palīdzības pie pedagogiem un vecākiem, tāpēc policija par šiem gadījumiem uzzina vairāk. Turpretī vecāko klašu skolēni biežāk paši cenšas atrisināt savas domstarpības, neiesaistot ne policiju, ne vecākus, ne pedagogus. Viņu vidū vardarbība ir slēptāka.
Latvijā ir ap 600 skolu, savukārt policijā reģistrēto vardarbības gadījumu skaits ik gadu ir aptuveni četras reizes mazāks. Vardarbības gadījumi nereti tiek risināti bez policijas dalības, iesaistītajām pusēm izrunājot notikušo, lai pasargātu skolas reputāciju un taupītu savu laiku. Nereti cietušie vai viņu vecāki kavējas ar ziņojumu sniegšanu, baidās ziņot policijai vai neuzskata nodarījumu par pietiekami nopietnu. «Par vardarbību uzreiz ir jāziņo policijai, jo to veikušā skolēna uzvedības maiņa, visticamāk, nenotiks ne mēneša, ne gada laikā,» norāda VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics. «Vardarbībai skolās pastāv recidīvs - vieni un tie paši skolēni vairākkārt veic līdzīgas, fiziskas vai emocionālas, vardarbīgas rīcības. Tas nozīmē, ka pedagogi laikus neziņo par šo skolēnu pārkāpumiem vai nepamana vardarbību.»
Policija aicina vecākus sekot līdzi skolā notiekošajam, pedagogus - sadarboties ar sociālajiem dienestiem, jo bieži vardarbībā iesaistīti bērni un jaunieši no nelabvēlīgām ģimenēm. Pati VP strādā pie skolu drošības programmas, kura palielinātu skolu direktoru un pedagogu spējas novērtēt vidi skolā un efektīvāk rīkoties gadījumos, kad konstatēta vardarbība.