Pie Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas sastopu sešpadsmit un septiņpadsmit gadu vecus jauniešus. Roberts, Kristīne un Beatrise ir pārliecināti, ka varētu piedalīties vēlēšanās, jo uzskata, ka ir pietiekami izglītoti politiskajos procesos. «Mēs dzīvojam Rīgā, un informatīvā telpa ir pietiekami liela,» teic Roberts, un meitenes viņam piekrīt. Tomēr pārējie manis sastaptie cilvēki uzskata, ka 16 gadu balsošanai ir pārāk zaļš vecums. Interesanti, ka to saka arī tādi jaunieši, kuriem pašiem ir tikai pāris gadu vairāk. Ullai un Annai ir 18 gadu, un viņas ir vienisprātis, ka 16 gadu ir par maz, lai piedalītos vēlēšanās. «Mūsu vienaudžiem 18 gados nav viedokļa, par ko balsot, kāpēc vajag atļaut no 16?» vaicā Anna. Laura un Linda atzīst - nekādas lielas izmaiņas nenotiktu, vienīgi būtu vairāk balsotāju. Divdesmitgadīgie studenti Elīna, Elza un Dāvis saka, ka nevajag ļaut balsot 16 gadu veciem jauniešiem. Viņiem pašiem prātiņa esot vairāk, izvēlēties partiju palīdzot arī pasniedzēju viedoklis. Ņikita, kungs gados, atbraucis no Krievijas, kur arī balsstiesības ir no 18 gadu vecuma. Viņam šķiet, ka 16 gadu vecumā jaunieši vēl nepietiekami adekvāti uztver realitāti. 18 gadu vecumā Krievijā jauni puiši iet armijā, un, ja viņš var mirt par dzimteni, var arī balsot vēlēšanās, uzskata Ņikita. Jekaterina saka - sešpadsmitgadīgie ies balsot tikai kompānijas pēc, viņiem ir tik daudz citu nodarbju, ka par politiku viņi neinteresējas. Iveta saka, ka balsstiesības jādod tikai tiem sešpadsmitgadniekiem, kuri mācās vidusskolā. Tiem, kuri nemācās, balsot ļaut nevajagot.
Ja eksperti diskusijas laikā būs labvēlīgi šai idejai, varētu šo likumdošanas iniciatīvu virzīt tālāk, piemēram, caur portālu manabalss.lv, stāsta biedrības Papardes zieds pārstāvis Kaspars Līcītis. Ja eksperti pateiks «nē», tad ierosinājumu tālāk nevirzīs. Diskusijas dažādās auditorijās par šo priekšlikumu ritot jau gadu, ir bijuši uzaicināti arī politiķi, kuri skaļu «nē» nav teikuši.