Divu mazu bērnu mamma rīdziniece Dace Dienai stāsta, ka izmaiņas var negatīvi ietekmēt viņas bērnu veselību, ja ilgstoši būs jāgaida rindā. Viņa skaidro, ka vecākais bērns ir ļoti uzņēmīgs pret infekcijām un, sākoties neapturamai vemšanai, bērns pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā uz šķidruma infūziju, kuru nenodrošina ne primārā veselības aprūpe, ne ambulatorās iestādes. Bet, ja lielā pacientu skaita dēļ Torņakalnā būs jāgaida garā rindā, jo vispirms tiks aprūpēti dzīvībai bīstamie gadījumi, ir iespēja, ka inficēti tiks arī citi gaidītāji, bet bērnam var būt ievērojama dehidratācija. Bērnu mamma min gadījumus, kad Vienības gatves uzņemšanas nodaļā gaidījusi vairākas stundas rindā ar jaunāko bērnu, un pauž sašutumu, ka tagad rindas, iespējams, būs vēl garākas.
Slimnīcas pārstāvji norāda, ka uztraukumam nav pamata. Ņemot vērā, ka tikai 17% no pacientiem, kas tiek ievesti, slimnīcā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnu, pacientu skaita pieaugums Vienības gatvē nav būtisks. Piemēram, jūlijā Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā palīdzību saņēmuši 4083 bērni, bet augustā, kad izmaiņas jau stājušās spēkā, 4220 pacienti, Dienai norādīja BKUS pārstāve Romēna Namniece. Viņa minēja, ka vienīgā atšķirība tagad ir tāda, ka uz Gaiļezera novietni nebrauc ātrās palīdzības mašīnas un pēc plkst. 22 Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā nedežurē slimnīcas personāls. Ja kāds arī ierodas pēc palīdzības, tā netiek atteikta. Šāda sistēma pozitīvi ietekmējot slimnīcas finanšu rādītājus, un arī palīdzība tiek sniegta kvalitatīvāk, skaidroja BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Viņa paskaidroja, ka, tā kā BKUS ir valsts kapitālsabiedrība un tās uzdevums ir gūt peļņu, bija jāmeklē risinājums, kā efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu. Ja bērnu slimnīcā nogādā ātrā palīdzība, tas nozīmē, ka pacienta stāvoklis ir smags un viņam ir jāsniedz viskvalitatīvākā palīdzība, ko var nodrošināt tikai Torņakalnā. Arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule norāda, ka šādas izmaiņas ir vajadzīgas. «Ja bērns ir smagā stāvoklī, ir nepieciešami vislabākie ārsti, jaunākās tehnoloģijas, ātrākā laboratorija un reanimācijas iespējas. Mums nevajag aizvest bērnu uz vietu, kur tas viss nav pieejams,» sacīja L. Cipule. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē, runājot par veselības aprūpes problēmām, deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) gan pauda neizpratni, kā var būt izdevīgāk bērnu, piemēram, no Vidzemes puses vest uz Pārdaugavu cauri visai Rīgai, ja bērna dzīvībai draud briesmas. Tomēr slimnīcas pārstāvji uzsvēra, ka arī šādā gadījumā svarīgāka ir sniegtās palīdzības kvalitāte, nevis ātrums.
Lai gan izskanējušas baumas, ka, iespējams, gada otrajā pusē varētu turpināt samazināt Gaiļezera novietnes kapacitāti, A. Čakša to noliedz, norādot, ka plānots ir tikai stiprināt un attīstīt esošās nodaļas.