Kā komisijas sēdes laikā pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa, pērn uz ASV adoptēti 85 bērni, uz Franciju 37, bet Itāliju 22 bērni. Atšķirībā no Latvijas adoptētājiem, kuri galvenokārt vēlas adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem, ārvalstu adoptētāji ir gatavi pieņemt arī vairākus bērnus, piemēram, brāļus un māsas, kā arī vecuma slieksnis ir augstāks un ģimenes ir gatavas adoptēt bērnus arī ar veselības problēmām.
Tomēr, lai veicinātu bērnu adopciju tepat Latvijā un pasargātu bērnus, kuri ir jau iedzīvojušies audžuģimenēs, sēdē izskanēja aicinājums aizliegt ārzemniekiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm. Deputāte Elīna Siliņa atzīmēja, ka bērna interesēs ir nonākt ģimenē. Līdz ar to, ja bērns jau atrodas audžuģimenē, primāri ir jārūpējas par tiem bērniem, kuri ir dažādās institūcijās. Tāpēc ārvalstu adoptētājiem ir jāpiedāvā tikai tie bērni, kuriem šīs ģimenes Latvijā atrast nevar. Patlaban bērnus no audžuģimenēm adopcijai uz ārzemēm ņem labprātāk, jo viņi jau kādu laiku ir dzīvojuši ģimenē. Arī biedrības Zvannieku mājas valdes priekšsēdētāja Sandra Dzenīte-Cālīte uzsvēra, ka audžuģimenes šobrīd kalpo kā tramplīns ārzemju adoptācijai un šāda prakse ir jāizbeidz. Savukārt Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere Dienai sacīja, ka ārzemniekiem vajadzētu atļaut adoptēt bērnus tikai ar nopietnām veselības problēmām, jo, ņemot vērā zemo dzimstību, ir jārod iespējas savus bērnus audzināt tepat Latvijā.
Komisijā tika uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt kontroles mehānismu, lai nepieļautu noziedzīgas darbības ar bērniem pēc adoptēšanas uz ārvalstīm. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) norādīja, ka vienā no Eiropas zemēm pirms desmit gadiem adoptēja vairāk nekā 100 bērnu, kuri pēc tam pazuda. Tāpat arī šī brīža situācija nav iepriecinoša, jo vairākos gadījumos pēc bērna adopcijas uz ārzemēm nav saņemts neviens pēcadopcijas ziņojums. LM gan šādos gadījumos rīkojas un uzrunā kompetentās iestādes, lūdzot iesaistīties, lai nodrošinātu Latvijas tiesību aktu ievērošanu, atzīmēja L. Liepiņa.
Vasaras beigās ministrija veidos darba grupu, kas izvērtēs līdzšinējo adoptācijas procedūru un lems, vai ierobežot ārvalstu adoptētāju iespējas Latvijā. Savukārt tālākā jautājuma virzība būs atkarīga no deputātiem. Komisija vienojās pie šī jautājuma vēlreiz atgriezties rudenī.