Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško Dienai pastāstīja, ka pati koncepcija šobrīd ir apstiprināta, tāpēc jāuzsāk darbs pie likumprojektu izstrādes. Darba grupas pirmā tikšanās paredzēta 17. jūnijā, kad tiks diskutēts par likumprojekta pirmo versiju un par to, cik procentus no IIN būtu iespējams novirzīt veselības aprūpei. Viņa gan norādīja, ka par summu, ko varēs iemaksāt personas, kuras nemaksā IIN, diskutēts netiks, - šis jautājums ir izlemts. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis gan norāda uz dažādiem trūkumiem, piemēram, nav pamatots samērīgums starp nodarbināto un pašnodarbināto personu iemaksām un brīvprātīgo iemaksu veicējiem. Vieniem tie būtu apmēram 7,3 lati mēnesī, bet otriem 20 latu mēnesī.
Privātie veselības apdrošinātāji gan prognozē, ka pieaugs to personu skaits, kuriem piedāvāt veselības apdrošināšanas polisi. ERGO veselības apdrošināšanas direktors Baltijā Gints Konrads Dienai pastāstīja, ka pēc ekspertu aplēsēm tā būtu 130 - 170 tūkstošu liela auditorija. Tie ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ neveic nodokļu iemaksas, piemēram, mājsaimnieces un tie, kas strādā ārvalstīs, bet veselības aprūpes pakalpojumus izvēlas saņemt Latvijā. Patlaban individuālā veselības apdrošināšanas polise izmaksājot lētāk nekā valsts piedāvātais risinājums, bet cena var sadārdzināsies pat divas reizes, jo daļa polisē ietverto pakalpojumu tiek kompensēta arī no valsts budžeta, atzīmēja G. Konrads. Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis Dienai atklāja, ka apdrošinātāji pārsvarā piedāvā veselības apdrošināšanas pakalpojumus uzņēmumiem un privāto personu apdrošināšanas tirgus nav attīstījies. Prognozēt iespējamos scenārijus gan viņam esot grūti.
Veselības ministre Ingrīda Circene Dienai iepriekš norādīja, ka, ieviešot jauno sistēmu, nav plānots palielināt nodokļu slogu un liela daļa sabiedrības visu varēs saņemt tāpat kā šobrīd. Bet tie, kuri strādā ēnu ekonomikā, varēs legalizēt savu darbu.