Savukārt atbalsts paredzēts pieslēgumu izveidei mājsaimniecībām pie ūdensapgādes tīkliem, kā arī depozīta sistēmas izveidei, lai nodrošinātu iespēju nodot atpakaļ veikalos izlietoto dzērienu iepakojumu, vēl plānots atvēlēt līdzekļus atkritumu šķirošanas un pārstrādes infrastruktūras attīstībai, iedzīvotāju izglītošanai vides jomā un citiem pasākumiem. Kopējais plānotais investīciju apjoms ir 220 miljoni eiro (Ls 155 milj.) savukārt periodā no 2007. līdz 2013. gadam tas ir 751 miljons eiro.
Eiropas Komisija (EK) gan ir norādījusi, ka vides pasākumiem būtu jāatvēl vairāk līdzekļu, nekā sākotnēji plānots dokumentu projektos, tāpat norādīts, ka netiek identificēti investīciju rezultātā sasniedzamie rādītāji. Pašlaik FM ļoti cieši sadarbojas ar visām nozaru ministrijām, tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai sagatavotu plānošanas dokumentu kompromisa piedāvājumu, kas būtu akceptējams no EK puses, Dienai atzina Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis. Dokumentus EK iecerēts iesniegt decembrī.
Lielāko daļu no fondu līdzekļiem vides jomā plānots atvēlēt ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai (121 milj.), īpaši veicinot mājsaimniecību pieslēgšanos pie jau izbūvētiem ūdensapgādes tīkliem. Neraugoties uz to, ka šajā periodā par ES fondu līdzekļiem tika paplašināti dzeramā ūdens un kanalizācijas tīkli, tomēr «iedzīvotāji šo pakalpojumu neizmanto tādā apjomā, kā tas tika gaidīts», Dienai atzina VARAM valsts sekretāra vietniece attīstības instrumentu jautājumos Dace Grūberte. Iecerēts, ka komersantiem būs pieejams fondu atbalsts pieslēgumu veidošanai, tomēr tas nesegs visas izmaksas, un arī iedzīvotājiem būs jāsedz daļa izdevumu. Ierobežoto līdzekļu dēļ ministrija ieplānojusi atbalstīt aktivitātes ūdenssaimniecības jomā, sākot ar lielajām pilsētām, lai naudu izmantotu efektīvāk.
30 miljonus eiro (Ls 21 milj.) iecerēts atvēlēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai. Tā kā Eiropas direktīva paredz līdz 2020. gadam uz pusi samazināt poligonos noglabāto atkritumu daudzumu, plānots atbalstīt šķirošanas laukumu izveidi, kas padarīs šo pakalpojumu pieejamāku iedzīvotājiem, kā arī veicināt šķirošanas rūpnīcu celtniecību pie poligoniem un atkritumu pārstrādi. Tāpat ES fondu naudu plānots izmantot dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas izveidošanai līdz 2015. gadam.
Vairāk līdzekļu nekā pašlaik plānots atvēlēt plūdu riska novēršanas, vides stāvokļa novērtējuma un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska atbalstu bioloģiskās daudzveidības jomā novērtē pozitīvi, piebilstot, ka EK sagatavotais ziņojums parāda - Latvijā ir problēmas šajā jomā. Tajā tika atzīts, ka liela daļa Eiropas nozīmes aizsargājamo dzīvnieku, augu sugu un to apdzīvotās teritorijas atrodas sliktā stāvoklī un to skaits, apjoms samazinās, piemēram, aizaug pļavas. Viņa norāda, ka ar ES fondu palīdzību būtu nepieciešams atbalstīt mitrzemju veidošanu, lai mazinātu teritoriju applūšanu, nevis koncentrēties vienīgi uz aizsargdambju būvniecību, tāpat vajadzētu novērst lauksaimniecības piesārņojuma nonākšanu upēs un jūrā. Savukārt Latvijas Zaļās kustības vadītāja Selīna Vancāne pārliecināta, ka nepieciešams rūpīgāk izvērtēt ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītās investīcijas, tajā skaitā aprēķinot, kāds varētu būt panāktais siltumnīcas efekta gāzu samazinājums.