Kā aiziešanas iemeslu sieviete min sliktos dzīves apstākļus, taču pieļauju, ka drīzāk iemesls ir pārlieku lielā uzmanība, kas sākusi traucēt ierasto komfortablo dzīvi. Diena jau rakstīja, ka vismaz 19 gadu ģimenes galvenie ienākumi ir valsts un pašvaldības pabalsti, bet darbs ir gandrīz vai apgrūtinošs. Pabalstos Bogdanovu ģimene saņem vairāk nekā 200 latu mēnesī.
Kad taujāju, uz kuru pusi Anna plāno pārcelties, viņa attrauc, ka neteikšot, tikai nosaka - tuvāk kādai pilsētai, kur esot lielākas iespējas. Vārkavas novada domē atklāj, ka Bogdanovu ģimenei piedāvāts labāks dzīvoklis, taču ģimene no piedāvājuma atteikusies.
Grožus laist vaļā nedrīkst
Arī Vārkavas novada Sociālās palīdzības dienesta jaunā sociālā darbiniece Ligita Matisāne jau pirmajā darbadienā devusies apciemot Bogdanovu ģimeni. Tieši viņas uzdevums būs runāt ar šiem cilvēkiem, pārliecināt un motivēt vairāk rūpēties pašiem par sevi. «Pēc pirmajām sarunām radies priekšstats: nav tā, ka viņi nesaprot - jāmeklē darbs, pašiem vairāk par sevi jārūpējas. Protams, grožus palaist vaļā nedrīkst, bet arī uzspiest neko nevar,» saka jaunā speciāliste, uz kuru novada Sociālajā dienestā liek lielas cerības.
Ligita ir pārliecināta, ka pabalstu saņēmējiem jāpievērš lielāka uzmanība. Biežāk jāapmeklē mājās, stingrāk jākontrolē, kā viņi izlieto valsts un pašvaldības piešķirtos līdzekļus, vai pilda vienošanos par līdzdarbības pasākumiem.
Starp citu, vietējā pagastmājā pavisam nejauši uzzinām, ka Anna, kuras pienākums ir nostrādāt 12 stundu nedēļā pašvaldības labā - tas ir kā līdzdarbības pasākums, saņemot pabalstu, -, darbā nav bijusi vismaz divas nedēļas.
Arī Ligita piebilst, ka nevēlēšanās strādāt ir būtiska problēma. Taču tikpat būtiska esot arī alkohola atkarība, transporta trūkums lauku apvidos, kā arī sliktie ceļi, kas gan būtu valstiski risināma problēma.
Attālums - šķērslis
Par Dienas apciemojumu Bogdanovu ģimene nepriecājas, lai gan esam atveduši cerīgas ziņas. Esam noskaidrojuši, ka blakus pagastā kādā zemnieku saimniecībā vajadzīgi vismaz 10 strādnieki, vēl citā - meklē darbinieku govju fermā, taču par šo piedāvājumu ne Anna, ne viņas vīrs neizrāda nekādu interesi. Kad jautāju pēc Annas vecākā dēla, kurš varbūt vēlas atrast darbu, tēvs atklāj, ka puiša nav mājās, strādājot mežā.
Stāstu arī par iespēju nodarbinātības dienestā Preiļos pieteikties kursos, kas ļautu apgūt kādu profesiju, jo nevienam no Bogdanoviem tādas nav. Anna kolhozā nepilnus 10 gadus nostrādājusi par lopkopi, viņas vīrs - 20 gadus par traktoristu, un toreiz tam īpaša kvalifikācija nav bijusi vajadzīga. «Man ir traktorista tiesības, bet tagad tās vairs nav derīgas, vajadzētu pārlikt,» saka Annas vīrs. Jautāju, kāpēc viņš to nedara, jo nodarbinātības dienestā bez maksas var apmeklēt mācības, turklāt vēl ik mēnesi saņemt 70 latu lielu stipendiju. «Nujā, bet tad jau būs jābrauc uz Preiļiem,» novelk Vladimirs. Dēls gan esot pieteicies datorkursos, lai gan Vladimirs vairākkārt uzsver, ka puisi, tāpat kā viņu, vairāk interesējot tehnika.
Preiļi ir aptuveni 13 kilometru attālumā no Upmalas pagasta, kur dzīvo Bogdanovu ģimene. Ar skolēnu autobusu pagasta iedzīvotāji turp var aizbraukt bez maksas, satiksmes autobuss, kas pietur pagasta centrā dažu simtu metru attālumā no Vladimira mājas, turp un atpakaļ maksā divus latus. Ar skolēnu autobusu var nokļūt arī blakus pagastos, bet saimnieki, kuri meklē strādniekus savā saimniecībā, piedāvā dzīvošanu uz vietas.
Sargi no tādiem strādniekiem
Pētot iespēju atrast darbu Vārkavas pusē, Diena vairākkārt tikās un uzrunāja vietējos zemniekus un uzņēmējus, kuri, mūs uzklausījuši, aizsvilstas dusmās, jo bez darba patiešām esot tikai tie, kuri nevar vai negrib strādāt - tas visdrīzāk raksturīgs tieši ilgstošajiem pabalstu saņēmējiem. Zemnieki ir atklāti - viņi šajos cilvēkos neredz potenciālos darbiniekus, ar kuriem veidot ilgstošas darba attiecības. «Dievs, pasargi mūs no tādiem strādniekiem! Ja darba kvalitāte ir tāda, ka pēc tam jāiet un jāpārtaisa, ko mēs varam gribēt,» skarba ir Rožkalnu pagasta lauksaimnieku konsultante Silvija Ziemele. Viņa norāda, ka šādi cilvēki vienkārši negrib strādāt un neesot nozīmes tērēt laiku un enerģiju, mēģinot atgriezt viņus darba tirgū, jo nekāds lielais ieguvums no tā nebūšot.
Arī vidējas zemnieku saimniecības īpašniece Anita Ruča piebilst, ka savā pagastā neredz nevienu, kam būtu gatava piedāvāt vakanto izpalīdzes vietu, tāpēc ielikusi sludinājumu kādā interneta portālā. Tas skatīts 800 reižu, bet neviens nav piezvanījis.