430 miljonu latu vērtais vilcienu iepirkums, ko organizē a/s Pasažieru vilciens (PV), nule kļuvis arī par politiskās cīņas arēnu - Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers pārmet Vienotībai izvairīšanos no atbildības, vēsta LETA, abi Vienotības partneri valdībā (RP un VL-TB/LNNK) pauduši neapmierinātību ar nesen nomainītās PV valdes atlases kritērijiem. No iepirkuma konkursa uzvarētāja spāņu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) tiek sagaidīta pretimnākšana līguma maiņai, jo tā esošajā redakcijā apdraudēts projekta 100 miljonu latu līdzfinansējums no ES.
Līgums būtiski mainījies
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) LTV rīta raidījumā vakar norādīja, ka ir jāvērtē PV iepriekšējās valdes atbildība, kura apzināti gājusi uz tādu līgumu, kas neatbilst ne valdības dotajam uzdevumam, ne EK viedoklim. Noprotams, ka līguma projektā sarunu gaitā ieviesušās nozīmīgas izmaiņas, piemēram, attiecībā uz līgumsoda apmēru, uz vilcienu atpirkumu tad, ja tajos konstatēti defekti, uz maksājumu termiņiem, līguma izpildes garantijām, iespējām atkāpties no līguma u. c. Tā nav bijusi ļaunprātīga rīcība, jo - cik juristu, tik viedokļu, mīkstāku notikušā vērtējumu dod esošais PV vadītājs Artis Birkmanis, vēsta LETA. Viņš prognozē, ka spāņi piekritīs līguma grozījumiem. Pašlaik PV valde gatavo aptuveni 1000 lappušu garā līguma grozījumus un aicinās CAF jauno līgumu parakstīt līdz 15. jūnijam. Būtiska nianse sarunās ar CAF ir tas, ka nesen nomainītā PV vadītāja Nila Freivalda 2. aprīlī parakstītais līgums vēl nemaz neesot stājies spēkā - Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka nav izpildīti līguma spēkā stāšanās nosacījumi. To apstiprina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
N. Freivalds (PV vadītāja amatā bija no pagājušā gada marta līdz šā gada maijam), kurš aprīlī devās uz Spāniju parakstīt līgumu ar CAF, neuzskata, ka būtu rīkojies pretēji valsts interesēm. «Neviens jau uz savu galvu nebrauc un šādu līgumu neslēdz,» viņš norādīja, uzsverot, ka gatavošanās process līguma noslēgšanai bijis ļoti ilgs, par to saņemti vairāki atzinumi no juristiem. Komentējot premjera un finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) pārmetumus, ka pašreizējā līguma redakcija varētu liegt Latvijai saņemt ES līdzfinansējumu, N. Freivalds saka, ka šāda riska iestāšanās esot bijusi novērsta.
Kā jau ziņots, EK nav mierā ar PV veiktajām izmaiņām vilcienu iepirkuma līgumā. Turpinot īstenot pašlaik parakstīto līgumu, EK var izskatīt iespēju piemērot t. s. finanšu korekciju 100% apmērā, kas nozīmētu, ka Latvija zaudētu 100 miljonus latu. SM pēc līguma noslēgšanas norādīja, ka līguma redakcija salīdzinājumā ar līgumprojekta redakciju atšķiras tajos punktos, kuri definēti kā negrozāmi. Iebildumus pret līguma slēgšanu vairākkārt pauda Finanšu ministrija, kura gan pati esot steidzinājusi līgumu noslēgt, lai neaizkavētos ES naudas apguve, stāsta N. Freivalds.
Grib iekarot Krieviju
34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkums sastāv no divām vienlīdz būtiskām daļām - vilcienu būves 144 miljonu latu vērtībā, kur 100 miljonus latu bija plānots ieguldīt no ES Kohēzijas fonda, un vilcienu uzturēšanas 30 gadu ilgā periodā aptuveni 280 miljonu latu vērtībā. Sarežģījumu iepirkumā, visticamāk, būtu bijis mazāk, ja abas minētās lietas nebūtu sasaistītas vienā iepirkumā. «Šādi konkursa nosacījumi diezgan ievērojami apgrūtināja, pirmkārt, pašu konkursa rīkotāju PV šo procesu novadīt līdz galam, otrkārt, ir radījis neskaidrības iepirkuma procesa kandidātiem,» teikts nomainītās PV valdes ziņojumā (datēts ar 10. maiju).
Kā Diena jau rakstīja, cīņa starp Eiropas vilcienu būves uzņēmumiem par līgumu Latvijā ir saistīta ne vien ar iespaidīgo pasūtījuma summu un termiņu, bet arī ar iespēju izmantot Latviju kā atbalsta punktu cīņai par pievilcīgo Krievijas tirgu.
Vilcienu iepirkums aizsākās 2010. gadā, satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK)ministrēšanas laikā, kad konkursā pieteicās pieci pretendenti: CAF, Šveices Stadler, Francijas Bombardier, kā arī Polijas un Horvātijas uzņēmumi. Laika gaitā izkristalizējās trīs būtiskākie konkurenti - Bombardier, kas startēja kopā ar Rīgas Vagonbūves rūpnīcu (RVR), CAF un Stadler. Konkurss ieilga, publiski izskanēja aizdomas par aktīvu lobiju darbību minēto pretendentu interesēs. Pērn februārī, satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, PV valdē amatus zaudēja Andrejs Požarnovs un Gints Karlsons, viņu vietā tika iecelts ar ZZS saistītais Mārtiņš Jirgens. Martā savu amatu zaudēja PV vadītājs Andulis Židkovs, viņu nomainīja N. Freivalds, kurš vilcienu iepirkuma konkursu vairākkārt pagarināja. Rezultātā konkursa noslēguma kārtā bija pieteicies vairs tikai viens pretendents - CAF ar apakšuzņēmēju RVR (daļu vilcienu būves iecerēts veikt Latvijā). Iepirkumu uzraudzības birojs līguma slēgšanu akceptēja pērn oktobrī, bet valdība izvirzīja vairākus nosacījumus līguma noslēgšanai.
21. maijā pilnībā tika nomainīta PV valde - par valdes priekšsēdētāju kļuva A. Birkmanis, valdē tika iecelti cilvēki ar «politisko bagāžu» Anrijs Brencāns, Silvija Dreimane un Aigars Štokenbergs, izraisot koalīcijas partneru protestus.