LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai norādīja, ka īpašu apdraudējumu uzņēmumu konkurētspējai nesaskata, jo Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijā. «Latvijas strādājošo vairākumam algas ir pasakaini zemas, un mēs nepiekritīsim nekādām izmaiņām, kas pasliktinātu pašreizējo darbinieku stāvokli. Ja ir vēlme paaugstināt uzņēmēju konkurētspēju, lai valdība samazina darbaspēka nodokļu slogu, kas mums ir augstākais Baltijā, un augsts tas ir arī ES kontekstā. Nevar ekonomiskās konkurētspējas problēmas risināt uz darbinieku darba samaksas rēķina,» pārliecināts E. Baldzēns.
Tam piekrīt arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kurš Dienai atzīst, ka piemaksu slogs darba devējiem ir liels, taču šī problēma būtu jārisina ar nodokļu samazināšanu. «Ja samazinātu nodokļus mazajām algām, cilvēki vairāk saņemtu uz rokas un piemaksu jautājums par virsstundām nebūtu tik aktuāls kā pašlaik, kad daudzu strādājošo algas ir nesamērīgi zemas.»
Taujāts, vai darba devēji nevarētu paaugstināt algas, jo arī tad piemaksu jautājums nebūtu tik sāpīgs, H. Danusēvičs atzina - to varētu darīt, taču tad tam jānotiek solidāri. «Tas darba devējs, kurš algas nepaaugstinās, būs konkurētspējīgāks par to, kurš maksās vairāk,» skaidro H. Danusēvičs.
Pretējs viedoklis ir LDDK darba tiesību ekspertam Andrim Alksnim, kurš Dienai uzsver: virsstundu darbs ir ārkārtas situācija. «Nav normāli, ja piemaksa par virsstundām tiek uztverta par normālu ikmēneša darba samaksas sastāvdaļu. Virsstundām pie normālas darba organizācijas jābūt izņēmumam, līdz ar to nav pamata runāt par šīm piemaksām kā ievērojamu ikmēneša pielikumu pie algas.» Eksperts arī norāda: pašreizējās piemaksas, kas ir augstākās visā ES, daudziem darba devējiem nav paceļamas, tāpēc netiek maksātas vispār.
Uz to norāda arī sociālo jautājumu eksperte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kas Dienai atzīst: pašreizējā sistēma nestrādā. «Latvija ir unikāla ar savu 100% piemaksu par virsstundu darbu. Tāpēc daudzi darba devēji virsstundas neuzskaita un neapmaksā vispār. LDDK ir piedāvājusi samazināt šo piemaksu, pretī apņemoties godīgi to maksāt. Domāju, tāds variants ir pašu darba ņēmēju interesēs. Labāk mazāk, bet maciņā nekā vairāk, bet tikai uz papīra.»
Tam kategoriski nepiekrīt Rimi arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Krasiļņikovs, kurš Dienai norāda - viņa pārstāvētajā lielveikalu ķēdē visi darbinieki saņem 100% piemaksu par virsstundām. Tajā pašā laikā arodbiedrības priekšnieks piekrīt LDDK viedoklim, ka nav pieņemama situācija, kad ievērojamu ikmēneša darba samaksas daļu veido piemaksas par virsstundu darbu. «Darba organizācijai jābūt tādai, lai virsstundu vispār nebūtu vai tās iekristu tikai īpašās ārkārtas situācijās. Darba devējiem pašiem vispirms ir jāuzlabo darba samaksas sistēma savos uzņēmumos, lai darba alga par normālo darbalaiku būtu adekvāta un cilvēku cienīga.»
Valsts darba inspekcijas pārstāve Mārīte Noriņa Dienai atklāj, ka nereti darbinieki sūdzas par virsstundu neuzskaitīšanu. «Mēs gadā vidēji saņemam ap 4000 sūdzību, puse no tām ir par darba samaksu, un starp tām nozīmīgs īpatsvars ir arī par virsstundām.» M. Noriņa gan atsakās prognozēt, vai, samazinot piemaksas, darba devēji sāks godīgāk tās maksāt. Neuzskaitīto virsstundu pārkāpumus ir samērā grūti pierādīt, jo pārsvarā cilvēki par pārkāpumiem darbavietā sūdzas tikai pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas.
Tā kā Saeimas sociālo un darba lietu komisija nav atbalstījusi minēto LDDK ierosinājumu, var prognozēt, ka, visticamāk, arī Saeima to neapstiprinās. Jāatgādina, ka Darba likums nosaka - pieļaujamais virsstundu skaits ir 144 stundas četru mēnešu periodā.