LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis gan savā ziņojumā šādas kļūdas neatzina, un neviens no debatētājiem vadībai to arī nepārmeta. Kongresā partija pieņēma jaunu programmu, kas nebija mainīta 10 gadu. Uz tās pamata līdz nākamajam kongresam plānots izstrādāt rīcības plānu.
Latvijas Zemnieku savienībā ir 1700 biedru, un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zālē Jelgavā, kur tradicionāli sanāk LZS kongresa delegāti, šogad bija ieradušies 263 partijas biedri. No viņiem gan vairāki desmiti uz pēcpusdienas cēlienu, kad notika balsošana par programmu, nepalika. LZS vadība uzmundrināja klātesošos, ka atrašanās opozīcijā ir pārejoša parādība un ka LZS atgriezīsies valdībā. Taču tuvākais mērķis ir uzvarēt pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā, kas nemaz neesot neiespējami, jo LZS joprojām ir ietekmīgākais politiskais spēks pašvaldībās. Tās savulaik sīvākais konkurents Tautas partija savu darbību ir izbeigusi, un no TP ievēlētie pašvaldību deputāti ir sadalījušies pa dažādu politisko izvēļu grupām. LZS vietējo līderu pozīcijas neviens, pēc viņu pašu domām, neapdraud, jo jaunu spēcīgu spēlētāju reģionos neesot.
Kongresu tāpat kā pirms gada atklāja LZS koris Pa saulei, taču tagad tas jau kļuvis par LZS vadītā Garkalnes novada kori ar jūtami sarežģītāku repertuāru. Kongresa beigās delegāti nodziedāja Nevis slinkojot un pūstot, kopīgi nofotografējās Jelgavas pils pagalmā un ieturēja «nelielu palaunadzi», kā kongresa noslēguma rituālu nodēvēja A. Brigmanis. Viņš savā runā sacīja, ka valdības modelis atgādinot «vienā virtuvē dzīvojošā kaķa un suņa apvienību pret pavāru». Priekšsēdētāja ziņojumā tika kritizēta valdošo spēku politika, kas arī tiek uzskatīta par galveno iemeslu, kāpēc ZZS vēlētājs atgriežas.
Viens no gaišākajiem brīžiem bija Latvijas faktu direktora Aigara Freimaņa ziņojums, jo martā LF aptaujā ZZS atbalstītāju skaits ir pieaudzis vairāk nekā par 3 % un sasniedzis 9,3 %. Pētījums parāda, ka visos laikos - gan Latvijas brīvvalsts Saeimās, gan pēc neatkarības atjaunošanas - Zemnieku savienība parlamentā bijusi pārstāvēta ar padsmit deputātiem. Izņēmums bija 2010. gada Saeimas vēlēšanas, kad ZZS ieguva 22 mandātus. Tagad tai ir 13 deputātu, un pirmo reizi Zemnieku savienība frakcijā vairs nav «kontrolpaketes» turētāja, to varēja pamanīt arī Latvijas Televīzijas raidījumā 100. panta Preses klubs, uz kuru A. Brigmani pavadīja divi Latvijas Zaļās partijas pārstāvji Raimonds Vējonis un Ingmārs Līdaka. A. Brigmanis gan to skaidroja ar nedēļu vēlāk gaidāmo Zaļās partijas kongresu, lai dotu iespēju izteikties arī kolēģiem.
Pētot sabiedrības noskaņojumu, Latvijas fakti aicinājuši cilvēkus atbildēt, «vai, viņuprāt, lietas iet pareizā virzienā». Vairāk nekā puse ir pesimisti un domā, ka «lietas notiek nepareizā virzienā». Visoptimistiskākie ir bijuši Vienotības vēlētāji, bet vislielākie pesimisti - ZZS vēlētāji. Sociologs atzina, ka pārsvarā par zaļajiem zemniekiem balso latvieši, taču - agrāk ZZS vēlētāju otrā izvēle ir bijusi TB/LNNK, bet tagad šī politiskā spēka vēlētājs kā otro izvēli min Saskaņas centru, ko var raksturot «kā visai dīvainas svārstības». Lai mainītu sabiedrības iespaidu, LZS nolēmusi atgriezties pie saknēm un programmā uzsvērusi, ka tā ir nacionāla un latviska partija. Taču programmā vairs nav teikts, ka tā iestājas par tautas vēlētu prezidentu. Priekšsēža pirmais vietnieks Uldis Augulis žurnālistiem paskaidroja, ka par šo jautājumu ir bijušas diskusijas, jo esot vairākas neskaidrības, piemēram, kā tiks finansēta un organizēta tautas vēlēta prezidenta kampaņa. Partijas attieksmi pret šo jautājumu LZS cer konkretizēt rīcības plāna sagatavošanas gaitā. Bija delegāti, kuri aicināja programmā skaidri norādīt, ka LZS ir nacionāli konservatīva partija. Agrāk LZS uzsvaru lika uz lauku attīstību, tagad līdzās tai ir minēta arī rūpniecības attīstība. Redzams, ka LZS joprojām jūt nepatiku «pret ārvalstu finansētām organizācijām», kuras aicina izslēgt no politikas procesa. Partijā pēc tās ģenerālsekretāra Artūra Graudiņa iniciatīvas ir atjaunota jauniešu nodaļa.