LZS priekšsēdētājs A. Brigmanis ziņojumā pieminēja arī kādu sakritību - tajā pašā dienā Reformu partija, kuras novilkto sarkano līniju dēļ ZZS divus gadus sēdēja opozīcijā, spriež par savas partijas iespējamo likvidāciju. Tā gan nenotika. Taču mediju interese par LZS bija ievērojami mazāka nekā par Reformu partiju, lai arī LZS ir viena no spēcīgākajām partijām un zaļie zemnieki ir arī reģionos ietekmīgākie ar pārstāvniecību 96 pašvaldībās un 44 novadu un pilsētu vadībā.
Mediju uzmanības zudumu var saprast, jo LZS kongresā nebija ne strīdu, ne jautrības, ja neskaita debašu izskaņu, kad delegāte Rasma Urtāne iekļāva runā ne tikai dzejas rindas, pie kā jau visi bija pieraduši, bet kopā ar Indru Lintiņu arī uzdziedāja Eduarda Rozenštrauha dziesmas. Taču kongresa sākumā pusotru stundu ilgās viesu uzrunas, iespējams, sāka nogurdināt arī delegātus. Viesi no sabiedroto partijām un nevalstiskajām organizācijām aptvēra ļoti plašu tematiku, ieskaitot legālās narkotikas. Atšķirībā no citiem Latvijai un Ventspilij pārstāvis Jānis Vucāns savu uzstāšanos bija koncentrējis tikai uz partiju sadarbību Saeimā, nestāstot par savas pilsētas sasniegumiem, kā to darīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
A. Brigmaņa un ministru runas bija pieskaņotas jaunajai situācijai, kad ZZS atkal ir valdībā un pretendē uz uzvaru Saeimas vēlēšanās vai vismaz labāko rezultātu latvisko partiju vidū. Cerēt uz to zemsaviešus iedrošināja viesos atbraukušais SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Pēc LZS pasūtījuma veiktais pētījums atklāja, ka ZZS ir potenciāls iegūt labāko rezultātu, bet tā metodika ir bijusi specifiska, žurnālistiem paskaidroja A. Kaktiņš. Potenciāls apzināts, izpētot arī pilsoņu otro izvēli. Tāpat bija noskaidrots, cik no aptaujātajiem nekad nebalsotu par ZZS, to esot 5%. Ja vēlēšanas būtu tagad, ZZS atbalstītu 11,3%. Aptauja arī atklāja, ka ZZS populārāka ir to vēlētāju vidū, kam ir pamata un vidējā izglītība un kas ir trūcīgāki. Pētījums parādīja, ka potenciāls iekļūšanai Saeimā bez tajā jau pārstāvētajām partijām ir arī Ingunas Sudrabas veidotajam spēkam un vēl dažām jaunām partijām, bet ne Reģionu aliansei, kura varētu būt ZZS nopietnākais konkurents cīņā par lauku vēlētāju balsīm.
Lepnums par nonākšanu valdībā skanēja ne vienā runā vien. Tajā atgriezties bijis svarīgi, lai varētu iestāties par savu pašvaldību interesēm, piedaloties budžeta sagatavošanā un ES fondu naudas sadales principu noteikšanā. Uz to, ka fondu naudai ir jānonāk visās Latvijas pašvaldībās, norādīja ne tikai priekšsēdētājs, bet vēl vairāki delegāti. Uldis Plūmīte uzsvēra, ka Eiropas Komisijas paredzētā monocentriskā attīstība ir pretrunā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kas paredz policentrisku - tātad vienmērīgu - valsts attīstību. Debatēs vārdu lūdza arī Māris Tralmaks - galvenokārt tāpēc, lai pamatotu, kāpēc nesen izvēlējies iestāties LZS pēc ilgiem sociāldemokrātu rindās vadītiem gadiem. Bijusī ministre Iveta Purne izteica gandarījumu, ka ZZS atkal vada Labklājības ministriju, kur gan «Vienotības represiju rezultātā daudzi vadītāji pazaudēja amatus». Uzstājās arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, savukārt Ivetas Grigules runā neizskanēja atbildes reakcija uz Kārļa Seržanta ironiju Latvijas Zaļās partijas kongresā pirms nedēļas par I. Grigules aktivitātēm vēlēšanu kampaņā.