Kad pati pirmo reizi apmeklējāt zobārstu? Kādas bija atmiņas, sajūtas?
Mans pirmais apmeklējums noteikti bija jau piedzimstot, jo mana mamma arī ir zobārste, līdz ar to uzpasēta tiku visu laiku. Lai gan pati neatminos to vecumu, kad man pirmo reizi laboja zobiņus, zinu tikai to, ka ar mani negāja viegli. Mamma mani ņēma sestdienās uz darbu, kad visi citi kolēģi ir mājās, lai es varu bļaut, spārdīties un kost pirkstos. Varu secināt, ka man zobārstniecības procedūras negāja pie sirds.
Kā nolēmāt izvēlēties šo profesiju?
Tas sākās skolā, kad angļu valodas skolotāja piecēla katru skolēnu kājās un jautāja, kas vēlas būt nākotnē. Es par to pat aizdomājusies nebiju, tāpēc apmulsuma brīdī «izspļāvu», ka gribu būt zobārste. Uz jautājumu, kāpēc, atbildēju, tāpēc, ka gribu darīt to pašu, ko mamma.
Kāpēc strādājat tieši ar bērniem? Ar ko tas atšķiras no zobu ārstēšanas pieaugušajiem?
Es strādāju ar visiem - kā ar pieaugušiem, tā ar bērniem. Galvenais jau ir pieeja! Ja pieaugušais iesēžas krēslā, mēs runājam par problēmu un sākam darboties, tad ar bērnu vispirms ir jāiedraudzējas, viss jāparāda, jāizstāsta. Ļoti svarīgs ir pirmais kontakts.
Man pašai ar bērniem strādāt ir liels izaicinājums, jo katrs ir tik atšķirīgs, katram ir citāda reakcija uz jebkuru darbību. Cits seko līdzi visam, ko paņem rokās, citam ir tik vienaldzīga šī procedūra, ka viņš aizmieg un tad asistents mokās, turot viņa muti vaļā. Visgrūtāk ir tad, kad bērns jau nāk uz atkārtotu vizīti. Pirmo reizi viņu aizved pie zobārsta, viņš redz, dzird, jūt, tad nākošajā reizē viņam jau ir skaidrs, kas tā par iestādi un ko tur darīs. Viņus vairs nepiemuļķos, un to visvairāk nesaprot tieši vecāki, jo viņš taču pirmajā reizē ļāva visu darīt un sēdēja mierīgs?!
Kā iedrošināt bērnus nebaidīties no zobārsta?
Es parasti neiedrošinu, bet pasaku taisnību. Izstāstu un parādu, kur ir zobgrauži, tad pasaku, ka zobiņam jāiet gulēt, tāpēc jāuztaisa čiks, kas var būt nepatīkams, citam lieku skaitīt līdz cik nu viņš māk (tas arī noņem domas un cits pat nejūt, kamēr cītīgi mēģina atcerēties nākošo skaitli). Tad iedodu rokās visus instrumentus, lai paskatās, ka tas nav nekas traks, pasaku, ka būs arī instrumenti ar troksni, kas skalos prom zobgraužus. Citiem tā iepatīkas, ka viņi man liek izvilkt ārā un parādīt, kāds tas zobgrauzis izskatās. Tad nu manai fantāzijai ir jāiespringst! Vecākiem mājās nevajadzētu stāstīt briesmu lietas par zobārstiem tā, ka bērni to dzird un pat tad, kad liekas, ka nedzird. Mazie to piefiksē un izdara spriedumu, pēc tam ir grūti ne tikai mums, bet arī vecakiem un pašiem bērniem.
Kas ir galvenās lietas, kas jāatceras ikdienā par mazuļu zobu kopšanu mājās?
Galvenais ir tīrīt zobus ar marles tamponiņu, jau kad parādās pirmie zobiņi. Vecāki - uzslavējiet savus bērnus par to, cik labi viņi ir iztīrījuši zobus, bet, lūdzu, ņemiet un pārtīriet! Kā arī - fluora tabletes ir jādzer, ja bērnudārzā tas nav iekļauts programmā! Saldinātos dzērienus nomainiet pret ūdeni. Mazuļa zobiem jānodrošina savlaicīga un regulāra apskate pie stomatologa.