Šādus jautājumus risina Stomatoloģijas institūta Ortodontijas klīnika. «Ortodontiskā ārstēšana nozīmē nepareizu zobu un žokļu attiecību korekciju ar izņemamām (platēm, funkcionāliem aparātiem) vai fiksētām aparatūrām (breketēm),» norādīts klīnikas mājaslapā. Turpat arī skaidrots, ka smagāki gadījumi tiekot risināti ķirurģiski.
Ar zobu jutīgumu brekešu vai cita veida korekcijas gadījumā jārēķinās jebkurā vecumā, skaidro institūtā. Taču citu ierobežojumu - kā vien korekcijai atbilstošs veselības stāvoklis - neesot. Mutes veselības stāvoklim jābūt labam, nedrīkst būt smaganu problēmas, zobiem jābūt dzīviem. Taču risinājumi tiek atrasti arī tiem, kuru mutes veselības stāvoklis neļauj veikt tūlītējas korekcijas, norāda institūta pārstāvji.
Breketes ortodontijā ir visbiežāk izplatītais ārstēšanas veids. Taču jāņem vērā, ka tas ir arī viens no ilgstošākajiem ārstniecības veidiem (ilgst vidēji 1,5-2,5 gadus). Pēc brekešu uzlikšanas ortodonts jāapmeklē vidēji ik pēc 6 nedēļām. Blaknes, lai arī nerodas bieži, parasti saistītas ar iepriekš neparedzamu kaulu reakciju uz korekcijas procesiem.
Klīnikā norāda: lai arī pusaudžiem breketes parasti jānēsā 1,5-2 gadus, kauli attīstās līdz 21 gada vecumam. Visas iespējamās novirzes ir izteikti individuālas un tiekot konstatētas ārstniecības procesā.
Līdztekus breketēm pastāv iespēja lietot arī funkcionālas iekārtas zobu korekcijas veikšanai. Tās parasti tiekot lietotas «vēlīnā maiņas sakodienā vai agrīnā pastāvīgā sakodienā, un to mērķis ir ietekmēt bērna žokļu augšanu labvēlīgā virzienā». Šādas aparatūras palīdzot koriģēt salīdzinoši smagas sakodiena problēmas, kad nav notikusi pietiekama apakšžokļa augšana. Visbiežāk funkcionālās aparatūras tiek kombinētas ar breketēm.