Es kā uzņēmējs pērku elektroenerģiju brīvajā tirgū, tā ka man jau radušies secinājumi par šo sistēmu. Elektrības cena, kas uzņēmumam pieejama pēc tirgus atvēršanas, brīžiem ir pat zemāka nekā tad, kad bija tikai viens elektrības tirgotājs, jo tagad var arī mainīt piegādātājus. Periodos, kad Latvijas upēs ir augsts ūdens līmenis, elektroenerģijas Latvijā, manuprāt, ir pietiekami, turklāt šajos periodos arī elektrības cena ir zemāka.
Visticamāk, elektroenerģijas cenas iedzīvotājiem pēc tirgus atvēršanas kāps. Manā skatījumā cenas pieaugums varētu nebūt īpaši liels tad, ja Latvijā strādātu nevis viens elektrības pārvades sistēmas operators, bet tieši šajā segmentā pastāvētu konkurence. Manuprāt, sadārdzinājumu dod tieši Sadales tīkli, kas veic elektrības piegādi, kā arī nenoliedzami sadārdzinājumu sekmē slavenā obligātā iepirkuma komponente, kura arī ražojošajiem uzņēmumiem elektrību sadārdzina.
Kas attiecas uz nepieciešamību organizēt atbalsta mehānismus trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, manuprāt, pašvaldības ar to galā tiktu. Ceru, ka pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām elektrības cenu kāpums tomēr nebūs tik liels, lai radikāli pazeminātos iedzīvotāju dzīves līmenis.
Runājot par dzīves līmeni, nav noslēpums, ka arī no Ogres novada iedzīvotāji aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm.
Jā, tā ir, bet ir arī cilvēki, kuri atgriežas, un par viņiem prieks. Iespēja strādāt tuvu mājām - nevis citā valstī - arī ir vērtība, zinu to no pieredzes. Protams, ir cilvēki, kuri pagaidām neatgriežas Latvijā, jo saprot, ka atgriežoties viņiem noteikti nāksies finansiāli zaudēt. Pēc eiro ieviešanas Latvijas iedzīvotāji ļoti labi saprot, pat neko speciāli nepārrēķinot, ka algas mūsu valstī ievērojami atpaliek no algām daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc svarīgi, lai Latvijā tiktu veidota komfortabla darba vide, lai darbinieks justos novērtēts un nebrauktu prom vien tāpēc, ka ārzemēs var vairāk nopelnīt.
Savukārt tie cilvēki, kuriem ārzemēs izdevies iekrāt naudu, labprāt atgrieztos Latvijā, lai veidotu te savu biznesu, bet viņiem diemžēl traucē mūsu valstī pastāvošie neskaidrie biznesa nosacījumi un neprognozējamās izmaiņas likumos. Turklāt uzņēmējiem ir komfortabli darboties tur, kur ir infrastruktūra - ceļi, elektrība, gāze. Pats esmu ražotājs, ļoti labi zinu, ko tas nozīmē.
Situācija šobrīd nenoliedzami ir tāda, ka ikviena pašvaldība cīnās par divām lietām - par iedzīvotājiem un par nodokļiem, ko maksā iedzīvotāji un uzņēmumi.
Kā vērtējat ideju ieviest rīdzinieku biļetes Rīgā un dažādas priekšrocības iedzīvotājiem, kādas tiek piedāvātas citviet Latvijā?
Uz to nevar raudzīties viennozīmīgi. Piemēram, Siguldas novadā vietējiem iedzīvotājiem ir atlaide dažādiem pakalpojumiem. Ja tādā veidā pašvaldība veicina uzņēmumu attīstību, turklāt iedzīvotāji kļūst lielāki sava novada patrioti, tad tas vērtējams atzinīgi. Katra pašvaldība taču grib, lai iedzīvotāji būtu sava novada patrioti - arī izmantotu vietējo kafejnīcu un veikalu pakalpojumus, nevis brauktu uz citām pašvaldībām tērēt naudu.
Tomēr, ja iedzīvotājiem ir atlaides pakalpojumiem savā novadā, tā ir viena veida situācija. Ja atlaides ir iedzīvotājiem galvaspilsētā, kur ierodas cilvēki no visas valsts, tad tā ir cita veida situācija. Un Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, kuru regulāri apmeklē gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji. Tad jau varētu uz Daugavpils šosejas abās Ogres malās novietot groziņus, kuros visi autovadītāji, Ogrei braucot cauri, būtu spiesti iemest naudu.
Februāra sākumā tika ziņots, ka maksātnespēju pasludinājis uzņēmums Ogres trikotāža. Pašvaldībā jūtat šī lēmuma sekas, respektīvi, pēc sociālās palīdzības nāk vairāk cilvēku?
Neesmu dzirdējis par sociālo pabalstu prasītāju skaita pieaugumu.
Uzņēmumu Ogres trikotāža uzskatījāt par vienu no Ogres zīmoliem?
Jā, tādā ziņā, ka šis uzņēmums ilgstoši darbojies Ogrē. Pirms diviem gadiem biju šajā uzņēmumā, redzēju, kā tas strādā, šķita, ka viss ir kārtībā. Bet nezinu tā finansiālo stāvokli un to, kāpēc uzņēmums nonāca līdz maksātnespējai. Protams, ja kāds vietējais uzņēmums pasludina maksātnespēju, pašvaldībai tā ir slikta ziņa. Ceru, ka tiks radīts mehānisms šī uzņēmuma darbības atjaunošanai un arī turpmāk attīstīsies ražošana. Jāņem arī vērā, ka no megauzņēmuma Ogres trikotāža jau iepriekš izveidojušies daudzi mazi uzņēmumi, kas turpina ražot trikotāžu un strādā ne tikai Latvijas, bet arī eksporta tirgos.
Kas patlaban notiek ar Ogres estrādi? 2013. gada sākumā Diena rakstīja par to, ka ar šo Ogres simbolu radušās problēmas.
Ogres estrādē šobrīd ir tāda kā pauze. Pagājušā gada sezonā estrādē pasākumi nenotika. Nav noslēpums, ka bija cilvēki, kuri vērsās pašvaldībā, ierosinot estrādes darbības apturēšanu, jo traucēja skaļā mūzika - estrāde atrodas dzīvojamajā rajonā privātmāju ielokā. Tika ierobežots estrādes darba laiks. Arī saistībā ar ekonomisko krīzi situācija sarežģījās. No Ogres Būvvaldes pārstāvjiem esmu dzirdējis, ka estrādes tehniskais stāvoklis ir diezgan kritisks, līdz ar to ieguldījumi remontos būtu lieli. Tomēr, ja estrādes tagadējie īpašnieki spētu vienoties ar pašvaldību, iespējams, pašvaldība varētu izskatīt jautājumu par estrādes atpirkšanu un atjaunošanu.
Jums bijis savs pārtikas veikals. Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā neviens uzņēmējs nav izveidojis lielveikalu tīklu, kas vismaz mūsu valsts mērogā būtu spēcīgs konkurents tādiem ārvalstu veikalu tīkliem kā, piemēram, Maxima un Rimi?
Noteikti Latvijā ir uzņēmēji, kuri gribējuši veidot vērienīgu lielveikalu tīklu, bet nav bijusi tāda iespēja, jo tam tomēr nepieciešamas lielas investīcijas. Jāņem vērā, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pagājis tikai nedaudz vairāk par 20 gadiem un tik īsā laikā ir grūti uzkrāt ievērojami lielu sākumkapitālu, ko investēt šādā biznesā. Turklāt Latvijai raksturīga problēma ir tā, ka mūsu valstī cilvēkiem vispār ir grūti vienoties par kopīgu ideju, apvienot laiku, enerģiju, naudu un intelektuālos resursus, lai kopīgi ideju īstenotu. Pieļauju, ka lietuviešiem - kā pierāda Maxima lielveikalu tīkls un vēl citi uzņēmējdarbības piemēri - vienkārši vieglāk izdodas vienoties par kopīgu biznesa modeli.
Turklāt Latvijas iedzīvotājiem, to vidū arī uzņēmējiem, jāprot būt lielākiem patriotiem. Patlaban ir tā, ka mēs Latvijā esam ļoti pretimnākoši ārvalstu kompānijām. Arī daudzi iedzīvotāji pat nedomā par to, ka būtu jābalsta vietējie ražotāji. Bet būtu sabiedrībai jāskaidro, ka Latvijas uzņēmējs savu peļņu ieguldīs tepat Latvijā, bet ārvalstu uzņēmējs, visticamāk, peļņu mūsu valstī neieguldīs.
Varbūt pašiem uzņēmējiem vairāk jāreklamē savs - Latvijas - uzņēmums? Ja apmeklētājs to, kam pieder kafejnīca, nevar izlasīt lieliem burtiem pie ieejas, tad necentīsies jau meklēt informāciju Uzņēmumu reģistrā.
Tam es piekrītu. Noteikti vajag vairāk uzsvērt, ka, lūk, tas ir Latvijas produkts un šis ir Latvijas uzņēmums, lai patērētāji zinātu, kam atdod savu naudu, pērkot dažādas preces vai pusdienojot konkrētā kafejnīcā. Tieši pie savējo popularizēšanas un arī pašreklāmas Latvijā jāpiestrādā visos līmeņos - kā biznesa vidē, tā valstiskā mērogā. Neapgalvoju, ka nevajag pirkt ārvalstīs ražotus produktus, tomēr svarīgi ir veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Vēl jāpiebilst, ka Latvijā patlaban diezgan maz ir tādu cilvēku, kuri gatavi sākt savu uzņēmējdarbību, tāpēc šāda iespēja - pašam veidot savu biznesu - jauniešu vidū ir jāpopularizē.
Iemesls tam, ka biznesu neuzsāk, meklējams mentalitātē vai finansiālajā situācijā?
Galvenais iemesls noteikti ir finansiāla rakstura, jo daudziem cilvēkiem ir labas biznesa idejas, tikai trūkst naudas to īstenošanai. Turklāt Latvijā trūkst labas, spēcīgas izglītības iestādes, kurā varētu apgūt uzņēmējdarbības iemaņas, kurās mācībspēki būtu nevis teorētiķi, bet gan biznesa vides cilvēki ar praktisko darba pieredzi. Uzskatu arī, ka Eiropas Savienības finansējums jānovirza tam, lai izveidotu stabilu pieredzējušo uzņēmēju-mentoru sistēmu kā atbalstu jaunajiem uzņēmējiem.
Kādi lēmumi jāpieņem valsts līmenī, lai uzņēmēji, kuri sākuši savu biznesu, to neapturētu?
Ļoti svarīga ir nodokļu politika. Mani vienmēr fascinējis ASV un Šveices piemērs, kur pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vairākkārt mazāks nekā Latvijā. Vismaz to, ko esam Latvijā saražojuši, vajadzētu tirgot par saprātīgu PVN, ne augstāku par 15%.
Tātad jāmazina PVN?
Vietējiem ražojumiem noteikti. Tādā veidā valsts atbalstītu savus ražotājus. Patlaban Latvijā uzņēmējam zūd interese būt ražotājam - energoresursi ir samērā dārgi, gāze ir dārga, dārga ir arī ūdensapgāde un citi komunālie pakalpojumi. Jā, Latvijā ir ļoti inovatīvi, gudri cilvēki, bet pašizmaksa biznesam sanāk ļoti augsta. Un, ja valsts vēl papildus lielajai pašizmaksai uzliek iespaidīgu PVN, tad sanāk, ka izdevīgāk ir strādāt kā starpniekam un tirgotājam, nevis ražotājam.
Darbojaties biznesa nišā, kurā precīzi jūtams, kāds ir sabiedrības labklājības līmenis. Krīze ir pārvarēta?
Smagākais posms ir aiz muguras. Tagad svarīgi neapdomīgi nemainīt nodokļu likmes, jo uzņēmēji, aizņemoties naudu no bankām, raksta biznesa plānus nevis vienam, bet gan daudziem gadiem.
No šī gada plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana tika atlikta - galvenokārt pašvaldību iebildumu rezultātā.
Vērtēju IIN samazināšanas atlikšanu negatīvi, jo, ja kaut kas ir apsolīts, tas jāizpilda precīzi. Ja solīto neizpilda, tad tas vērtējams negatīvi. Manā skatījumā valsts no IIN samazināšanas būtu ieguvēja. Protams, nedrīkst darīt pāri pašvaldībām. Valstij pašvaldībām šie 2% no IIN būtu jākompensē, jo pašvaldības tomēr veic nopietnu darbu, sniedz arī sociālo atbalstu iedzīvotājiem, bet domāju, ka varēja atrast veidu, kā pašvaldībām IIN mazināšanu kompensēt, un solīto tomēr īstenot.
Kā vērtējat no šī gada sākuma ieviesto minimālās algas paaugstināšanu?
Pozitīvi. Ieguvēji noteikti ir trūcīgākie cilvēki. Domāju, ka arī neapliekamajam minimumam jābūt lielākam, tas jātuvina iztikas minimumam. Ja cilvēki saņem ar nodokļiem neapliktu iztikas minimumu, tas gan motivē strādāt, gan arī ļauj iegādāties vairāk pārtiku un citas nepieciešamās preces un pakalpojumus. Savukārt apgrozījuma pieaugums sekmē visas valsts ekonomikas izaugsmi.