Skandināvijas valstī ir vieni no zemākajiem ieslodzīto skaita proporcionālajiem rādītājiem pasaulē, un zviedru amatpersonas prognozē, ka cietumnieku skaits turpinās samazināties, lai gan kopējais reģistrēto noziegumu skaits Zviedrijā palielinās.
Paši zviedri nespēj nosaukt vienu iemeslu, kāpēc ieslodzījuma vietās sarūk iemītnieku skaits, bet pieņem, ka tas lielā mērā ir saistīts ar aizvien mērenākiem sodiem un dažādām probācijas programmām, kuru uzdevums ir dot notiesātajiem vēl vienu iespēju.
Neliek uzsvaru uz sodiem
Zviedrijas Ieslodzījuma vietu un probācijas pārvaldes dati liecina, ka lielākais ieslodzīto skaits valsts cietumos bijis 2004. gadā, kad tas sasniedzis 5722, bet pērn tas samazinājies aptuveni līdz 4500 jeb mazāk par 70 ieslodzītajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Kopš 2004. gada ieslodzīto skaits ik gadu samazinājies aptuveni par procentu, bet 2011. un 2012. gadā jau par sešiem procentiem. Prognozes liecina, ka tikpat liels ieslodzīto skaita kritums bijis arī pērn un būs šogad.
Nacionālā noziedzības novēršanas padome vēsta, ka kopš 2010. gada arvien biežāk policija saņem iedzīvotāju ziņojumus par krāpšanām, zādzībām un noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. Piemēram, 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, bijis par sešiem procentiem vairāk ziņojumu par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. Institūcija gan uzsver, ka ziņojumu daudzumu nevar interpretēt kā patieso pastrādāto noziegumu skaitu.
Ieslodzījuma vietu un probācijas pārvaldes vadītājs Nilss Ēberjs domā, ka ieslodzīto skaits samazinās, jo valsts liek uzsvaru uz prevenciju, nevis sodiem. «Mēs noteikti ceram, ka ieguldījumiem rehabilitācijā un atkārtotu noziegumu novēršanā ir bijusi ietekme, bet neuzskatām, ka tas izskaidro kritumu par sešiem procentiem,» N. Ēberjs sacīja britu laikrakstam The Guardian. «Mēs neesam nonākuši pie secinājuma, ka tā ir ilgtermiņa tendence un paradigmas maiņa, bet esam droši, ka pēdējos gados ievērojami ir samazinājies spiediens uz krimināltiesību sistēmu.»
Cietuma vietā aproce
Pašreiz pie varas esošā konservatīvo valdība ir mēģinājusi panākt bargākus sodus par noziegumu izdarīšanu, bet atdūrusies pret tieslietu institūcijām, kas uzskata, ka sabiedrības interesēs nav likumpārkāpēju ielikšana aiz restēm.
Kopš 2005. gada katram, kam piespriež mazāk par sešiem mēnešiem cietumā, ir tiesības lūgt elektroniskās izsekošanas aproci, tādējādi izvairoties no ieslodzījuma. Savukārt kopš 2011. gada Zviedrijas tiesas piespriež maigākus sodus par sīkajām zādzībām un noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām. «Es varu izvēlēties piespriest nosacītu sodu vai piespiedu sabiedriskos darbus, nevis nosūtīt uz cietumu,» stāsta tiesnese Kārina Vesterlunda.
Zviedrijas tiesu prakse liecina, ka daudzi ieslodzītie neizcieš pilnu sodu, bet tiek apžēloti pēc tam, kad cietumā ir pavadījuši divas trešdaļas piespriestā termiņa.
Valsts atvēl prāvus līdzekļus, lai novērstu, ka pēc iznākšanas no cietuma cilvēks atkal nostājas uz noziedzības ceļa. Ieslodzītajiem cietumā tiek piedāvātas izglītības iespējas, bet pēc atbrīvošanas viņi var piedalīties rehabilitācijas programmās, lai ārstētu atkarību no alkohola vai narkotikām. Katram no cietuma iznākušajam probācijas pārvalde norīko brīvprātīgo, kas viņam palīdz atgriezties sabiedrībā.
Amerikāņi seko zviedriem
Zviedrijas piemēram gatavojas sekot ASV, kur ir lielākais ieslodzīto skaits pasaulē - 2,24 miljoni jeb 716 uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem. ASV dzīvo tikai 5% pasaules iedzīvotāju, bet šīs valsts cietumos atrodas gandrīz ceturtā daļa no visas planētas ieslodzītajiem.
Pērn ASV Kongresa Pētījumu dienests ziņoja, ka pēdējos 30 gados federālajos cietumos ieslodzīto skaits ir palielinājies par 790%, tāpēc ieslodzījuma vietas ir pārblīvētas un nedrošas, bet to uzturēšanai tērē milzīgus līdzekļus.
Ņemot vērā, ka 47% no visiem ieslodzītajiem ir tiesāti par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, ASV valdība ir izziņojusi ieceri noteikt maigākus sodus par narkotiku lietošanu, glabāšanu un izplatīšanu.