Viena no šādām firmām ir SIA KD Jet, kas tagad mainījusi nosaukumu uz AB Jet un pieteikusi maksātnespēju. KD Jet pēc būtības gan nav bijis patiesais airBaltic kreditētājs, ieguldot kompānijā 5,7 miljonus eiro (četri miljoni eiro), bet gan tikai darījuma dalībnieks, aiz kura slēpusies Latvijas Krājbanka.
Šādu darījumu nācies realizēt, jo Krājbanka bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus.
Līdzīgi 6,5 miljonus eiro jeb 4,6 miljonus latu Krājbanka iepludināja caur kādu airBaltic meitasfirmu Baltic Airlines.
Ir pretrunīga informācija par to, cik lielā mērā valdība, parakstot 2011.gada airBaltic kreditoru un akcionāru vienošanos par ieguldījumiem aviokompānijā vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā, bija informēta par to, kas ir patiesie naudas ieguldītāji, raksta Dienas Bizness.
"Tobrīd skaidra informācija par tiem uzņēmumiem, kas kaut kādā veidā bija saistīti ar airBaltic un BAS, valdībai nebija. Bija redzama tikai šo uzņēmumu samudžinātā struktūra ar dīvainiem to finansējuma avotiem. Valdība izdarīja visu, ko varēja, šīs situācijas risināšanā, un oktobrī noslēgtā vienošanās bija gana efektīvs risinājums, lai arī zināmā mērā pazemojošs "airBaltic" kreditoriem un to pārstāvim Vladimiram Antonovam," DB sacīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss norādīja, ka ministrija, pateicoties valdības konsultanta Prudentia skaidrojumiem, protams, bijusi informēta par to, kas ir patiesie vienošanās parakstītāji un naudas ieguldītāji.
"Mums bija apņemšanās konsolidēt visus aizdevējus un padarīt sistēmu caurspīdīgu. Ar šo vienošanos tika fiksēta esošā situācija un tas, ka viens otrs no šiem uzņēmumiem tagad iet uz maksātnespēju, ir loģisks iznākums," sacīja Matīss.
Prudentia partneri laikrakstam atteicās komentēt jautājumu par vienošanās darījuma partneriem un valsts iespējamo līdzzināšanu tajā, ka Krājbanka vairāk nedrīkstēja kreditēt airBaltic.
Nevar izslēgt, ka tieši valsības spiediens turpināt ieguldījumus airBaltic prasīja no dažām iesaistītajām personām, piemēram, V. Antonova dažādu shēmu izmantošanu.
Pietiek.com publiskotajā informācijā redzams, ka airBaltic no dažādiem uzņēmumiem ir saņēmis kopējo finansējumu 70 miljonu eiro apmērā.
To, ka KD Jet bijusi tikai "čaulas kompānija" ar vienīgo funkciju kraditēt airBaltic, Dienas Biznesam apliecinājuši zinoši avoti, kas nevēlējās, lai tiktu atklāts viņu vārds. Tomēr par to liecina vairāki citi faktori - kompānija pamatdarbības veidos norādījusi sava nomātā nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, bet tās aktīvu apjoms 2010.gada beigās bija nepilni 40 000 latu, pamatkapitāls - 2000 latu, pamatdarbības ieņēmumu vispār dažus gadus nav bijis, bet zaudējumi sasniedza 16 000 latu. Līdz ar to nav skaidrs, no kādiem līdzekļiem kompānija būtu spējīga izsniegt 5,7 miljonu eiro aizdevumu.
Shēmā esot izmantota Latvijas Krājbankas meitaskompānija LKB Līzings. 2011.gadā no aprīļa līdz jūlijam uzņēmums reģistrējis piecus miljonus vērtas komercķīlas, kurās kā ķīlas ņēmējs reģistrēts LKB Līzings.
Īsi pēc vienošanās parakstīšanas KD Jet vadītāja amatu pameta Mārcis Kauliņš, kurš pārstāvēja kompāniju vienošanās parakstīšanā. Pagājušā gada oktobrī viņš tika iecelts jaunizveidotās pārvades tīklu operatora AS Latvenergo meitasuzņēmuma AS Latvijas Elektriskie tīkli valdē.
Saskaņā ar aviokompānijas akcionāru noslēgto vienošanos, valsts atzinusi airBaltic saistības pret vairākiem finansētājiem aptuveni 70 miljonu latu apjomā.
Bijušais aviokompānijas vadītājs Bertolts Fliks skaidro, ka "Tā kā valdība ilgstoši bloķējusi lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, air Baltic ņēma kredītus un tos izlietoja".
Nesen izskanējusi informācija par vēl vienu airBaltic kreditoru AKB Investbank, kas mēģinot piedzīt no lidkomopānijas aizdevumu 17 miljonu latu apmērā. Vienošanās gan paredzot, ka neviens no aizdevējiem nedrīkst realizēt piedziņu līdz 2012. gada 31. decembrim, līdz ar to nākamā gada sākumā varētu sākties jauna tiesāšanās.