Visbiežāk nelaimes gadījumiem darbavietās ir pakļauti darbinieki apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, transportā un uzglabāšanā, būvniecībā, arī veselības un sociālajā aprūpē. Ņemot vērā VDI statistiku, svarīgi ir nenogurstoši atgādināt, kādu atbildību katrs darba devējs un arī katrs darbinieks individuāli uzņemas, uzticot citam vai pats darot darbu, kas ir pakļauts ievērojami augstākiem riskiem, nekā tipisks biroja darbinieks piedzīvo visā savā profesionālajā dzīvē. Darba drošības kultūras pilnveidei būtu jābūt katra uzņēmuma prioritāšu augšgalā, tomēr tirgus novērojumi liecina, ka nereti tiek aizmirsts skaudrais teiciens, ka atsevišķās profesijās kļūdīties iespējams tikai vienreiz.
Ikdienas uzvalka vietā metālapstrādes darbiniekam ir jānodrošina ugunsizturīgs aizsargapģērbs, kas pasargā no karstuma un liesmām, metināšanas procesa ietekmes un izkausētas dzelzs šļakatām. Tie ir apģērbi, kas ļauj strādāt sprādzienbīstamās vietās. Šo sarakstu varētu turpināt. Kļūdas bieži izraisa pavirša attieksme pret izvēlēto apģērba veidu, ignorējot, ka metālapstrādes nozarei ir sava specifika un standarti – šeit strādājošajiem neder apģērbi, kas paredzēti, strādājot, piemēram, pārtikas vai medicīnas nozarē. Vēl viena tipiska kļūda ir apģērba funkcionalitātes noteikumu neievērošana. Piemēram, metālapstrādē strādājošajiem darba apģērbā nevar būt kabata telefona uzglabāšanai. Ja šāda funkcija tiek ieviesta, darba apģērbs zaudē sertifikāciju, kas atzīst apģērbu par drošu, tādēļ atkāpes no nolikuma nedrīkstētu pieļaut. Tikpat sarežģīts jautājums ir par darba apģērba dzīvildzi – diemžēl ir gadījumi, kad apģērbs ir nolietots, tā zaudējot savas aizsardzības funkcijas, taču apstrādes rūpniecībā tiek izmantots vēl un vēl. Tas ir rupjš un bīstams pārkāpums, riskējot papildināt VDI drūmo statistiku.
Diemžēl darba aizsardzības jomā pilnveidojamu lietu nekad netrūks, jo mainās tehnoloģijas, darba procesi, arī darba tirgus dalībnieki. Tomēr neatkarīgi no šiem faktoriem darba devējiem jāapzinās, ka rūpes par darbiniekiem sākas ar brīdi, kad darbinieks sāk darba gaitas. Mūsu kopīgajam mērķim jābūt nevis dažiem, bet nulle negadījumiem darba vidē, jo tikai tā būs nepārprotami skaidrs, ka darba drošībai tiek pievērsta maksimālā uzmanība ikvienā uzņēmuma darbības procesā un līmenī.