Veido finansiālo drošības spilvenu

Vairāk nekā puse

2009. gada finanšu krīze Latvijā bija visai sāpīga, jo iedzīvotāji, paļaujoties, ka algas turpinās strauji augt, pirmskrīzes laikā jeb tā dēvētos treknajos gados nebija veidojuši vērā ņemamus uzkrājumus. Tiesa, arī tagad par iespaidīgiem finansiālās drošības spilveniem runāt nevar, tomēr situācija ir krietni vien labāka nekā 21. gadsimta pirmajā desmitgadē. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistika liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu apjoms mūsu valsts sasniedza 7,2 miljardus eiro, kas, mehāniski pārrēķinot uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, varētu radīt pat visai pievilcīgu ainu, noguldījumu apjomam uz vienu valsts iedzīvotāju (ieskaitot to sabiedrības daļu, kas darba gaitas vēl nav sākusi vai jau ir pensionējusies) pārsniedzot 3600 eiro. Ja raugās uz datiem par tiem iedzīvotājiem, kas ir sociālekonomiski aktīvajā vecumā, šis skaitlis būtu vēl divreiz lielāks, t. i., pārsniegtu septiņus tūkstošus eiro un tātad būtu tuvu sešu vidējo mēneša bruto algu lielumam. Tomēr šāda mehāniska pieeja šajā gadījumā neder, un tas būtu kā ''vidējās temperatūras mērījums slimnīcā'', kur vienlaikus atrodas gan gripas un drudža mocītie, gan tie, kuru ķermeņa temperatūra ir pārlieku zema. 

Krietni objektīvāku ieskatu sniedz mazumtirdzniecības tīkla Maxima sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā aptauja, kuras dati liecina, ka šogad uzkrājumus veidojuši 60% respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tiesa, šajā ziņā mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem. To, ka tiek veidoti uzkrājumi, Lietuvā minējuši 82%, bet Igaunijā – 65% aptaujas dalībnieku. Visbiežāk visu triju valstu iedzīvotāji aptaujā atzinuši, ka veido uzkrājumus neparedzētu izdevumu segšanai (vidēji 59%), ''nebaltai dienai'' (vidēji 43%) un kādam konkrētam pirkumam (vidēji 38%). 

Pētījuma dati rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju Baltijas valstīs novērojuši ienākumu pieaugumu un arvien vairāk iezīmējas tendence, ka līdzekļi tiek apdomīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai.

Salīdzinot visas trīs valstis, redzam, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji krāj naudu konkrētam pirkumam, piemēram, remonta izdevumu segšanai vai ceļojuma tēriņu apmaksai, kā arī domā par vecumdienām – veido uzkrājumus pensijas gadiem un arī domā par mantojumu, ko atstāt bērniem, situāciju komentē Maxima Latvija komercdirektors Viktors Troicins.

Analizējot pētījuma datus, var redzēt, ka Lietuvas iedzīvotāji ir vismazāk pārliecināti par rītdienas ekonomisko situāciju un mazāk par Latvijas un Igaunijas iemītniekiem krāj tāpēc, ka pēc ikdienas izdevumu segšanas paliek pāri nauda. Tikai 15% lietuviešu uzkrājumus veido no pāri palikušās naudas, savukārt Latvijā – 21% un Igaunijā – nepilni 18%. Jāuzsver, ka liela daļa to Latvijas respondentu (33%), kas ieguvuši augstāko izglītību, naudu krāj ''nebaltai dienai'', kā arī kādam dārgākam pirkumam vai konkrētam mērķim, piemēram, veselības uzlabošanai, izglītībai vai ceļojumam. Savukārt Igaunijas iedzīvotāji vairāk par citiem tiecas uzkrāt neparedzētiem izdevumiem un kādam konkrētam dārgākam pirkumam. Igauņi mazāk par latviešiem un lietuviešiem krāj ''nebaltai dienai'' un vecumdienām. Igaunijas iedzīvotāju pārliecība par finansiālo drošību varētu būt saistīta ar kopējo labvēlīgo ekonomikas stāvokli valstī.

Niecīgs respondentu skaits Baltijas valstīs naudu novirza ieguldījumos vai mantojumam bērniem – to dara attiecīgi 6% un 5%. Pavisam maz ir arī tādu respondentu, kas uzkrāj naudu, lai iegūtu augļus, piemēram, procentu veidā no ieguldījumiem vai pārdodot vērtspapīrus. Latvijā šim mērķim uzkrāj visvairāk respondentu – aptuveni 7%, savukārt Lietuvā šim mērķim uzkrāj gandrīz 6%, bet Igaunijā – 5%.