Biznesā cilvēciskais faktors ir ārkārtīgi būtisks

Pēdējā laikā dažādu nozaru uzņēmēji uzsver, ka trūkst darbinieku. Vai piekrītat viedoklim, ka tā nav tikai dažu atsevišķu uzņēmumu pašu radīta problēma, bet vispārēja tendence?

Darbinieku trūkums ir jūtams. Es neteikšu, ka situācija ir kritiska, taču ignorēt problēmu arī nevar. Patlaban darba tirgū noteikumus diktē darba ņēmēji, un mana prognoze ir, ka tā tas būs vēl vairākus gadus. Šobrīd situācija ir tāda, ka darba ņēmēji nosaka to, kādu algu, kādas sociālās garantijas un kādu darba ritmu viņi vēlas. Uzņēmēji cīnās par kvalificētu darbinieku piesaistīšanu un noturēšanu, tāpēc profesionālu, vajadzīgu darbinieku vēlmes arī respektē. Kopumā lielas algas, labas sociālās garantijas un elastīgs darba ritms ir pozitīvi vērtējami aspekti, taču te ir arī kāds risks – ja algu kāpums apsteidz produktivitātes kāpumu, tad situācija vairs nav vērtējama pozitīvi. Produktivitātes un efektivitātes kāpums ir patlaban aktuālais izaicinājums privātajam biznesam kopumā, un nepieciešamība kāpināt produktivitāti un uzlabot efektivitāti ir svarīga ne jau tikai produkcijas ražošanā, bet arī tirdzniecībā, mārketingā, respektīvi, visos biznesa segmentos. Aktuāls ir arī starptautiska mēroga konkurētspējas aspekts, piemēram, Polijā ir zemāks algu līmenis, zemākas cenas un kopumā lētāka dzīve nekā mūsu valstī, un līdz ar to Polijas uzņēmumiem ir lielāka konkurētspēja eksporta tirgos nekā Latvijas uzņēmumiem. Līdzīgi ir arī ar Čehijas uzņēmumiem. Ja Latvijas uzņēmumi starptautiskā mērogā zaudēs konkurētspēju, tad mūsu valsts ekonomika no tā cietīs, jo Latvijas vietējais tirgus ir ļoti mazs, un eksports ir ļoti svarīgs. 

Ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka risinājums būtu Latvijas darba tirgus plašāka atvēršana viesstrādniekiem, bet ir arī politiķi, kuri pret viesstrādnieku masveidīgu ierašanos kategoriski iebilst. Kāds ir jūsu viedoklis? 

Latvijas darba tirgu viesstrādniekiem plašāk vajadzētu atvērt, nenodalot profesijas – šādu profesiju cilvēkus kā viesstrādniekus vajag, šādu profesiju – nevajag, piemēram, mūrnieki lai brauc pie mums strādāt, bet metinātājus no citām valstīm gan nodarbināt nedrīkst. Ieviešot atšķirīgus nosacījumus dažādām profesijām un nosakot, ka kvalificētus cilvēkus no ārvalstīm Latvijas darba tirgū vajag, bet mazāk kvalificētus gan ne, paveras plašs lauks dažādām manipulācijām, kā arī tādai dažādu lobiju darbībai, kas vērsta nevis uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet uz pašu popularitātes veicināšanu. Mans viedoklis ir, ka viesstrādnieku uzņemšanu vajadzētu padarīt plašāk iespējamu un vienkāršāku, jo no tā būtu divi ieguvumi. Pirmkārt, tiem uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt savu biznesu, nebūtu jāatsakās no attīstības plāniem darbinieku trūkuma dēļ. Otrkārt, viesstrādnieku ierašanās bremzētu ārkārtīgi straujo darba samaksas kāpumu par nekvalificētu, vienkāršu darbu, un te jāteic – es kā uzņēmējs uzskatu, ka algu kāpuma temps nekvalificēto darbu segmentā ir par strauju. Mums Latvijā ir vajadzīgi ne tikai augsti kvalificēti, izglītoti viesstrādnieki, bet tieši nekvalificēti viesstrādnieki, kuri par adekvātu samaksu ir gatavi darīt vienkāršus darbus. Un šajā jomā ir citu Eiropas valstu piemēri, kam Latvija varētu sekot.

Jūsu uzņēmums strādā dažādos eksporta tirgos. Kas ir palīdzējis ieiet ļoti atšķirīgos eksporta tirgos? 

Vispirms uzņēmuma piedāvātajai produkcijai jābūt kvalitatīvai. Zemas kvalitātes produkciju cilvēki mūsdienās ir gatavi pirkt vienīgi par ārkārtīgi zemu cenu. Viens ceļš eksporta tirgu apguvē ir izmantot intelektu, analizēt konkurenci, patērētāju gaumi, pirktspēju un citus būtiskus faktorus, kādi ir izvēlētajā eksporta tirgū. Šis ceļš prasa gudru, mērķtiecīgu darbu un ne mazums laika. Taču reizēm uz eksporta tirgu ved cits ceļš, un šis ceļš ir laimīga nejaušība, kuras rezultātā izveidojas veiksmīga sadarbība ar ārvalstu biznesa partneriem. Biznesā cilvēciskais faktors ir ārkārtīgi būtisks, un it īpaši svarīga ir savstarpēja uzticēšanās – ilgtermiņā veiksmīgas parasti ir tās darījumu attiecības, kurās visi sadarbības partneri var droši uzticēties cits citam. Ja izdodas atrast labus, uzticamus sadarbības partnerus, tad veiksmīgi var strādāt pat nestabilā un ļoti sarežģītā eksporta tirgū.