Savienojamība, tehnoloģijas un elektrifikācija

Raksturojiet, kas īsti ir Starptautiskā dzelzceļu savienība un kāpēc tās ģenerāldirektors viesojas Rīgā?

Starptautiskā dzelzceļu savienība jeb Union Internationale des Chemins de fer ir globāla mēroga dzelzceļu organizācija, nozares apvienība, kurā ir vairāk nekā 230 biedru no simt valstīm. Tāpat mums ir ļoti liels skaits sadarbības partneru, jo Starptautiskā dzelzceļu savienība, protams, nevar strādāt vienatnē. Mūsu sadarbības partneri ir visdažādākie uzņēmumi un organizācijas, arī Apvienoto Nāciju Organizācija, kurā Starptautiskajai dzelzceļu savienībai ir novērotājas statuss, kā arī lieli finanšu institūti, pētnieciskie centri un augstākās mācību iestādes. Mums ir pastāvīga sadarbība ar aptuveni 40 universitātēm visā pasaulē. Starptautiskās dzelzceļu savienības mērķi un uzdevumi savukārt ir izstrādāt visai dzelzceļa nozarei vienotus standartus, aizstāvēt nozares intereses, veicināt dzelzceļu attīstību un nodrošināt to konkurētspēju.

Arī mana viesošanās Rīgā ir saistīta ar šiem mērķiem – sadarbībā ar va/s Latvijas dzelzceļš rīkojam starptautisku konferenci par jaunu talantu piesaisti dzelzceļa nozarei. Šī konference ir viens no galvenajiem mūsu globālajiem pasākumiem šajā jomā. Šogad dažādās pasaules pilsētās jau ir notikušas starptautiskās konferences par ātrgaitas dzelzceļu, kravu pārvadājumiem, dzelzceļu drošību un dzelzceļa signalizāciju, un Rīgā notiekošā talantu konference ir tāda paša līmeņa notikums. Jaunu, talantīgu cilvēku piesaiste ir aktuāla visas pasaules dzelzceļniekiem, un par to liecina arī fakts, ka uz konferenci Rīgā ieradušies 25 valstu pārstāvji.

Aktuālas patlaban ir dzelzceļa nākotnes perspektīvas, ņemot vērā konkurenci ar citiem transporta veidiem. Kā perspektīvas izskatās, raugoties no jūsu skatu punkta?

Tieši tāpat, kā Starptautiskā dzelzceļu savienība nevar strādāt vienatnē, arī dzelzceļš nevar strādāt viens pats. Ja raugāmies globāli – manuprāt, ir beidzies tas laikaposms, kad dzelzceļa attīstības pamatā bija konkurence ar citiem transporta veidiem. Šobrīd prioritāte ir savstarpējā savienojamība ar citiem transporta veidiem. Es uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga, jauna XXI gadsimta paradigma.

Vienlaikus tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka dzelzceļš varētu pārstāt rūpēties par savu konkurētspēju. Tomēr, ja raugāmies uz klientu, respektīvi, pasažieru vajadzībām, tad redzam, ka viņiem ir nepieciešama mobilitāte. Attiecīgi dažādiem transporta veidiem un transporta nozarēm ir jāspēj klientiem piedāvāt atbilstošus pakalpojumus, jāuztver sevi kā daļu no mobilitātes ķēdes, kuras ietvaros klienti meklē efektīvākos risinājumus, labākos drošības un komforta nosacījumus, kā arī kombinē dažādus transporta veidus, pārvietojoties vai pārvadājot kravas. Tā ir pašlaik dominējošā tendence, šā brīža realitāte, kuras dēļ mainās arī dzelzceļa darbības paradigma un notiek dzelzceļa integrēšanās mobilitātes ķēdēs.

Šiem procesiem ir vairāki apzīmējumi, piemēram, multimodalitāte, optimodalitāte, tomēr man vislabāk patīk jēdziens "pieejamība". Tieši transporta sistēmas pieejamība patlaban ir dienaskārtības galvenais jautājums. Tāpat mēs pašlaik dzīvojam ne tikai mobilitātes pasaulē, mēs dzīvojam arī tā dēvētās digitālās revolūcijas laikā. Šī iemesla dēļ mums vienmēr jāpatur prātā dzelzceļa operatoru atbildība par ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu. Kopumā dzelzceļš šobrīd ir mugurkauls tam, ko es dēvēju par CICICoM, – ilgtspējīgai, integrētai, savienotai, starptautiskai mobilitātes ķēdei (no angļu valodas ienācis jēdziens – Sustainable Integrated Connected International Chain of Mobility jeb CICICoM). Tā ir nozares nākotnes vīzija un mūsu redzējums par to, kādā virzienā jāiet dzelzceļam. Attiecīgi arī perspektīvas ir optimistiskas, svarīgākais ir pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jaunajai paradigmai un integrēties mobilitātes ķēdēs.