Izaicinājums – novērst sekotāju maldināšanu

Turpinot laikraksta 27. jūnija numurā aizsākto tēmu par influenceru darbību, Diena viedokli jautāja vēl virknei komunikācijas ekspertu.

Nevajag pārvērtēt

"Influenceru jeb ietekmētāju izmantošana sabiedriskajās attiecībās un mārketingā patlaban ir modē. Taču nereti uzņēmums vēlas kampaņā vai ikdienas komunikācijā iesaistīt influencerus vien pašmērķīgi. Es pret to esmu skeptiska, jo man šķiet, ka ar šādu pieeju tiek saistītas pārāk lielas cerības. Protams, ir virkne sociālo tīklu lietotāju, kuru sekotāju skaits, arī atskaitot viltus sekotājus, ir būtiski lielāks nekā tradicionālo mediju auditorija. Arī pētījumi rāda, ka cilvēki izdara savas izvēles, piemēram, par kādas preces pirkumu, ja t. s. slavenība, kam viņi seko sociālajos tīklos, šo preci iesaka un lieto. Taču tas automātiski negarantē lojalitāti zīmolam un produktam arī turpmāk," situāciju raksturo sabiedrisko attiecību eksperte, Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte un turpina: "Turklāt daudzi pamazām saprot, ka influenceri nav cilvēki, kuri vienkārši ir tendēti daudz stāstīt par savu dzīvi sociālajos tīklos un viņu ieteikumi līdz ar to varētu būt uzticami. Daudzi saprot, ka influenceri nereti ir kā reklāmas stabi, uz kuriem ikviens var nopirkt reklāmas laukumu."

Analizējot jautājumu par ētikas kodeksu influenceriem, Kolāte norāda: "Tas būtu sarežģīti, bet noteikti par to nepieciešamas plašas diskusijas. Man pašai simpātiski šķiet tie ietekmētāji, kas uzskatāmi norāda, ja saturs tapis sadarbībā ar kādu zīmolu un uzņēmumu. Sabiedrisko attiecību speciālistiem ir iespēja šādu pieeju veicināt, nevis mēģināt izlūgties, lai piezīme par sadarbību tiek noslēpta." 

Ilgtermiņā "gan komunikācijas speciālistiem, gan uzņēmumiem un organizācijām ir izdevīga godīgas un saprotamas publiskās vides veidošana", uzsver eksperte.

Tā ir saimnieciskā darbība

"Influenceru ietekme palielinās – arvien vairāk uzņēmumu meklē savas darbības sfēras vai produkta mērķauditorijā populāru viedokļa līderi ar plašu sekotāju skaitu. Uzņēmuma oficiālo balsu, kuras cilvēki jau labi atpazīst un uztver ar kritisku prātu, vietā nākusi it kā uzticamu privātpersonu rekomendācija. Robežu starp apmaksātu saturu influencera teiktajā un īstu ieteikumu ir grūti novilkt," uzsver sabiedrisko attiecību eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mārketinga vadītāja Inese Lipska. 

"No viedokļa līdera kļūstot par apmaksāta satura ruporu, influencers staigā pa robežšķautni, jo it kā ar savu patieso saturu ieguvis cilvēku uzticēšanos un tad to ļaunprātīgi izmanto. Taču tā jau ir galējība. Influenceri izvēlas, ar kuriem produktiem sadarboties, jo, piekrītot reklamēt kaut ko nekvalitatīvu vai sev neatbilstošu, riskē paši ar savu tēlu un ietekmi sekotāju vidū – un viss bizness vējā. Mūsdienās katrs cilvēks pats ir atbildīgs par dažādu mediju satura šķirošanu, atpazīstot, kas ir feiks, kas ir manipulācija, kur ir slēptā reklāma un kur ir kaut kas patiess un noderīgs. Cilvēki nav muļķi, ja influencers pārforsēs ar apmaksāto saturu, daļa sekotāju no viņa novērsīsies un viņš zaudēs savu ietekmi," uzskata RSU mārketinga vadītāja.

Negatīvi vērtējami būtu tādi gadījumi, kad influenceri ietekmē nenobriedušus prātus –  piemēram, bērnu uzvedību, uzsver Lipska.

"Protams, kaut kāds morālās pretrunas trauksmes un, iespējams, arī skaudības zvaniņš manī ieskanas, kad dzirdu, ka influenceri mēdz saņemt pat 500 eiro par vienu apmaksāta satura postu sociālajos tīklos," atzīst Lipska, bet arī piebilst, ka "influenceri – tā ir jauna profesija, lai kļūtu par influenceru, mērķtiecīgi jāstrādā, un tas ir reāls iztikas pelnīšanas veids cilvēkiem, kam patīk publikas uzmanība".