Vairāk par vienu 3D vāzīti

Nosaukums vedina domāt, ka pedagogi šajās studijās varēs no jauno tehnoloģiju lietotājiem kļūt arī par to veidotājiem un attīstītājiem. "Nemēģināsim uztaisīt no skolotāja tehnoloģiju izstrādātājus vai programmētājus," tomēr uzsver programmas veidotāja, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) profesore Linda Daniela. Viņa norāda, ka uzsvars programmā būs un paliks uz mācību procesu, bet tehnoloģijas tiks apgūtas pamata līmenī, lai pedagogi izprastu to principus un spētu ar tām jēgpilni un daudzveidīgi bagātināt mācīšanos. Tikai tad viņi spēs jau skolā pienācīgi sagatavot bērnus, kuri vēlāk nākotnē spēs radīt inovācijas. Kā stāsta Daniela, šādas pedagoģisko studiju programmas, kas paver plašāku un sistemātiskāku skatu uz mācībām digitālajā vidē, šobrīd ir akūti nepieciešamas visā pasaulē, tāpēc arī daudzas Eiropas universitātes strādā pie tādu izveides. "Varbūt pirmie būsim mēs, varbūt kāds cits," Daniela saka un piebilst, ka LU studiju programmas palaišanas brīdi gaida arī virkne ārvalstu augstskolu (tostarp tehnisko) Itālijā, Francijā, ASV, Vācijā, ar kurām jau noslēgti sadarbības līgumi. 

Lai izaugtu inovatori

Programmas idejas iedīgļi radušies teju nejauši, kad LU PPMF mācībspēki pieaicināti kādā starptautiskā ar robotiku saistītā projektā. "Sākām ar robotiku un pamazām nonācām līdz domai par tehnoloģiju bagātinātu mācību procesu. Šodien tik daudz kas mums visapkārt notiek digitalizēti. Ja mēs skolā bērnu turam nost no tehnoloģijām, mēs faktiski viņu negatavojam tam, ka jau augstskolā no viņa tiks prasīta inovāciju radīšana. Ja Latvijā gribam panākt tehnoloģisko izrāvienu, tas jāsāk jau skolā. Savukārt, lai skolotājs tam spētu gatavot skolēnus, viņam jāsaprot, kā tehnoloģijas darbojas, – elementārā līmenī, nebūt nekļūstot tāpēc par programmētāju. Tāpat jāzina, kādas ir iespējas un riski, mācoties digitālā vidē," teic Daniela. Mācīšanās digitālajā vidē ir ar lielu potenciālu, izmantojot visu, ko šie rīki dod, un runa ir ne tikai par datoru, bet arī dažādām citām tehnoloģijām. "Pieturēties pie tā, ka skolā ir pāris datorklašu un esam kaut ko sagatavojuši, ko skolēniem tajās darīt, – tā ir novecojusi ideja."

Topošajā divgadīgajā maģistra programmā studenti attīstīs savas digitālās kompetences un mācīsies izstrādāt digitālus mācību līdzekļus, praktiski izmantojot dažādas tehnoloģijas. "Piemēram, ja tā ir robotika – kā tās izmantošanu ielikt iekšā konkrētā mācību priekšmetā, lai kaut ko apgūtu. Nevis vienkārši uztaisīt robotu – tas, protams, ir forši, bet kā mēs ar to mācāmies?" skaidro Daniela. 

Studēts tiks arī tas, kā par mācīšanos var transformēt internetā atrodamo. Paredzēts, ka studenti mācīsies veidot tiešsaistes mācību kursus, kuros bērns vai pieaugušais var apgūt kaut ko patstāvīgi. "Arī te ir savi pedagoģiskie nosacījumi. Dzīvoties pa internetu var bezgalīgi, un, ja neesi savu tiešsaistes mācību materiālu izveidojis pareizi, tad, tiklīdz tajā ir kognitīva slodze un ir jāpieslēdz domāšana, cilvēks aizklīst tālāk uz kaut ko izklaidējošāku," LU profesore pamato.