Uz Āzijas un transporta rēķina
Viens no perspektīvākajiem ķīmiskās rūpniecības attīstības virzieniem nākamajā desmitgadē būs metanola jeb metilspirta – paša vienkāršākā no spirtiem – ražošana un arī pārstrāde, bet ar Covid-19 pandēmiju saistītās problēmas neietekmēs metanola rūpniecības attīstību ilgtermiņā. Par to liecina vairāki nozares attīstībai veltīti pētījumi. Metanols tiek izmantots gan ķīmiskajā rūpniecībā (tajā skaitā formaldehīdu, etiķskābes un citu produktu ieguvei), gan degvielas piedevu un degvielas kvalitātes nodrošināšanas jomās.
Galvenā virzītāja pieprasījumam pēc metanola būs transporta nozare (gan autotransports, gan aviācija, gan kuģniecība), kur pieaug metanola izmantošana ekoloģisko standartu un prasību dēļ. Vēl īpaši jāpiemin Āzijas valstis ar Ķīnu priekšgalā. Tieši Āzijas reģionā tiek patērēta lielākā daļa pasaulē saražotā metanola, un tieši no Āzijas valstīm tiek gaidīta ekonomikas strauja attīstība. Par Āzijas reģiona nozīmīgumu metanola tirgum liecina, piemēram, biznesa vidi raksturojošie Fortune Business Insight dati.
Atbilstīgi tiem globālā metanola tirgus apjoms 2019. gadā bija 28,5 miljardi ASV dolāru ( 23,23 miljardi eiro), no kuriem 17,94 miljardus veidoja Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu tirgi.
Fortune Business Insight arī paredz, ka 2027. gadā globālā metanola tirgus apmēri pieaugs līdz 40,48 miljardiem ASV dolāru, uzrādot rādītāju CAGR (Compound Annual Growth Rate – kopējais ikgadējais pieaugums procentos) 4,6% apmērā. Kompānija Markets and Markets uzskata, ka starptautiskais metanola tirgus, kuru kompānija 2020. gadā prognozēja 20,4 miljardu ASV dolāru apmērā (gan atzīstot, ka pandēmijas dēļ tirgus apjomi var izrādīties mazāki par prognozētajiem), 2025. gadā pieaugs līdz 26,6 miljardiem dolāru. CAGR šajā laika posmā tiek lēsts 5,9% apmērā. Pētniecības kompānija Polaris tikmēr uzskata, ka globālais metanola tirgus, kuru tā 2018. gadā aprēķinājusi 38,9 miljardu ASV dolāru apmērā, 2026. gadā sasniegs 91,5 miljardus dolāru, uzrādot CAGR 9,8% apmērā.
Savukārt atbilstīgi Vygon Consulting aplēsēm pieprasījums pēc metanola globālā mērogā, kas 2010. gadā bija 49 miljoni tonnu, bet 2017. gadā – 76 miljoni tonnu, 2025. gadā sasniegs 122 miljonus tonnu. Kompānija Global Data tikmēr uzskata, ka metanola ražošanas jaudas, kas 2019. gadā bija 148,44 miljoni tonnu gadā, 2030. gadā pieaugs līdz 310,94 miljoniem tonnu gadā jeb par 109%. 59% šī pieauguma nodrošinās jaunu ražotņu stāšanās ierindā trīs valstīs – Krievijā (plus 40,35 miljoni tonnu), Irānā (plus 29,39 miljoni tonnu) un ASV (plus 23,74 miljoni tonnu gadā). Tikai nedaudz no ASV šajā ziņā atpaliek Ķīna. Jāņem gan vērā, ka Global Data apskatā ir iekļautas gan metanola ražotnes, kuru būvniecība jau ir apstiprināta, gan ražotnes, kuru būvniecības plāni vēl atrodas tikai izstrādes stadijā. Tostarp Krievijā ir apstiprināta ražotņu ar kopējo jaudu ap 37 miljoniem tonnu gadā, kamēr ASV – ar kopējo jaudu ap 12 miljoniem, bet Irānā – ap 7,5 miljoniem tonnu gadā būvniecība.
Atsevišķi jāpiebilst, ka ievērojamās atšķirības starp datiem dažādos pētījumos skaidrojamas ar dažādām metodoloģijām – dažos gadījumos tiek uzskaitīts starptautiskais metalona tirgus, bet dažos gadījumos – viss metanola tirgus.
Tāpat būtiska nozīme ir faktam, ka daudzos gadījumos iegūtais metanols tiek pārstrādāts tālāk viena ķīmiskās rūpniecības kompleksa ietvaros un tirgū nenonāk.
Vienlaikus visi pētījumi uzrāda gaidāmu pieprasījuma pēc metanola konstantu pieaugumu globālā mērogā.
Pasaules lielākie ražotāji
Būtiski, ka pārliecinošā vairākumā minēto pētījumu nav pat pieminēts tā dēvētais zaļais metanols, kā arī metanols no atjaunojamiem avotiem. 85% metanola pasaulē kopumā šobrīd tiek iegūts no gāzes (Polaris dati), bet vairākums atlikušā spirta – no oglēm, galvenokārt Ķīnā. Jāuzsver, ka tieši Ķīna arī ir pasaulē lielākā metanola ražotāja (pēc dažādām aplēsēm, šajā valstī tiek iegūti 57–65% no visas pasaules metanola), kā arī patērētāja un importētāja – atbilstīgi Trend Economy datiem 2019. gadā Ķīna importēja metanolu 2,9 miljardu ASV dolāru vērtībā. Kopējais metanola patēriņš Ķīnā 2019. gadā savukārt tika lēsts vismaz 75 miljonu tonnu apmērā, turklāt ap divām trešdaļām metanola šajā valstī tika izmantots kā degvielas piedeva vai degviela.
Otra nozīmīgākā metanola ražotāja tikmēr ir Irāna, kuras ražošanas jaudas atbilstīgi Argus Media datiem 2020. gadā sasniedza 12,2 miljonus tonnu gadā. Vairākums Irānas metanola tiek eksportēts, galvenokārt uz Ķīnu un Indiju. Trend Economy dati liecina, ka 2019. gadā Irāna uz Ķīnu eksportēja trīs miljonus tonnu, bet uz Indiju – 886 tūkstošus tonnu metanola (attiecīgi 73% un 21% no visa eksporta). Vienlaikus uz metanola nozari Irānā būtisku ietekmi atstāj starptautiskās sankcijas.
Trešās lielākās metanola ražošanas jaudas tikmēr ir ASV – atbilstīgi Argus Media datiem 2020. gadā tās sasniedza 9,4 miljonus tonnu gadā. Vēl gadu iepriekš ASV arī bija vienlaikus gan lielas metanola importētājas, gan eksportētājas (importa vērtībā 2019. gadā bija 770 miljoni, bet eksporta vērtībā – 850 miljoni dolāru, Trend Economy dati), lai arī pārliecinošs vairākums metanola tiek patērēts valsts iekšienē.
Vēl vairākas citas nozīmīgas metanola ražotājas ir Trinidada un Tobāgo, kuras ražošanas jaudas atbilstīgi valsts Enerģētikas ministrijas datiem ir 6,62 miljoni tonnu gadā, un Saūda Arābija ar ražošanas jaudām 6,55 miljoni tonnu gadā.
Ap sešiem miljoniem tonnu gadā tiek lēstas arī Krievijas metanola ražošanas jaudas. Visas trīs šīs valstis ir arī lielas metanola eksportētājas, turklāt Trinidada un Tobāgo metanolu ražo tikai eksportam, bet Saūda Arābija eksportē pārliecinošu vairākumu saražotā spirta. Krievija, kur pērn tika saražoti gandrīz pieci miljoni tonnu metanola, tikmēr eksportēja apmēram pusi produkcijas, otru pusi patērējot savām vajadzībām. Lielākās metanola importētājas tikmēr ir, protams, Ķīna, kā arī Indija, Japāna un Eiropas Savienība.
Zaļā metanola dārdzība
Eksperti atzīst, ka metanola tirgū pastāv sīva konkurence starp lielākajiem ražotājiem, un piedāvājums arī ikdienas apstākļos, nemaz nerunājot par Covid-19 pandēmijas situāciju, ir lielāks par pieprasījumu. Šā iemesla dēļ ražošanas jaudas tiek izmantotas nepilnīgi, bet ar ekoloģiskām metodēm iegūtā metanola daļa ir tik neliela, ka nekādas būtiskas lomas tirgū tai nav. Galvenais šādas situācijas cēlonis ir ieguves izmaksas.
Arī šeit aplēses ir atšķirīgas, tomēr dati kopumā liecina, ka vislētākā ir metanola ieguve no gāzes Persijas līča un Tuvo Austrumu valstīs, bet tālāk šajā sarakstā seko Krievija un ASV.
Visos trīs gadījumos 2020. gada pirmajā pusē tonnas metanola pašizmaksa bija zem 100 ASV dolāriem. Tonnas metanola ieguves no oglēm Ķīnā pašizmaksa tikmēr bija nedaudz zem 150 dolāriem, bet no gāzes ziemeļrietumu Eiropā – ap 160 dolāriem (ICIS Margin Analytics dati). Metanola cenas tirgū pēdējā gada laikā tikmēr svārstās robežās no 200 līdz 300 dolāriem par tonnu.
Metanola ieguves izmaksas sadzīves atkritumu pārstrādes rezultātā tikmēr tradicionāli tiek lēstas 3–4 reizes lielākas nekā etanola ieguves no gāzes izmaksas. Savukārt metanola ieguve no atjaunojamiem avotiem, kas šajā gadījumā nozīmē ūdeņraža ieguvi, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī atmosfērā vai rūpnīcu gāzu izmešos esošā oglekļa dioksīda un oksīda uztveršanu, lai pēc tam izmantotu visu iepriekš minēto metanola ieguvei, protams, atkal pielietojot tikai enerģiju no atjaunojamiem avotiem, tikmēr tiek uzskatīta par 6–8 reizes dārgāku nekā metanola ieguve no gāzes.
Briselē bāzētais Metanola institūts (organizācija, kas apvieno ar metanola industriju saistītās kompānijas) gan norāda, ka galvenokārt rietumvalstīs un arī Ķīnā parādās aizvien vairāk ekoloģisku metanola ieguves projektu (pagaidām ar samērā nelielām ieguves jaudām – visbiežāk dažiem simtiem vai tūkstošiem tonnu gadā, tomēr pieteikta ir arī jūtami lielāku ražotņu būvniecība), kuri noteiktos apstākļos, ar to saprotot valstu subsīdijas un neekoloģiskā ceļā iegūtā etanola aplikšanu ar papildu nodokļiem, demonstrē savu ekonomisko dzīvotspēju.
Attiecīgi arī tiek uzskatīts, ka ilgākā laika posmā, pateicoties politiskam atbalstam, tiks nodrošināti aizvien pieaugoši zaļā metanola ieguves apjomi un nozares konkurētspēja, it īpaši Eiropā.
Tiesa, trūkst konkrētu prognožu par iespējamo zaļā metanola daļu kopējā produkcijā.