Cilvēcei virzoties uz dabai draudzīgāku eksistenci, vides apziņa ieņem aizvien nozīmīgāku lomu korporatīvajā pasaulē. Uzņēmumiem jau tagad jāgatavojas strādāt atbilstoši ESG un ilgtspējas principiem. Tā vairs nav kaprīze, bet konkurences priekšrocība un pat uzņēmuma tālākas attīstības priekšnosacījums, jo investīciju piesaistes iespējas būs atkarīgas no biznesa vadīšanas atbilstoši ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prasībām.
Virzība uz ilgtspēju ir globāls process. ANO Ģenerālajā asamblejā definētie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi ir arī Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stūrakmeņi. Lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi – Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu –, savu artavu nāksies dot ikvienam – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Šīs ambīcijas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem ir rezultējušās divās savstarpēji saistītās regulās – Informācijas atklāšanas regulā un Taksonomijas regulā.
Informācijas atklāšanas regulas mērķis ir panākt lielāku informācijas caurspīdīgumu par to, kur tiek investēta nauda un kā tēriņi saskan ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības mērķiem. Tādā veidā plānots veicināt investoru izpratni par zaļām investīcijām un veicināt naudas novirzīšanu uz ilgtspējīgiem projektiem. Informācijas atklāšana palīdzēs izveidot mērāmus, salīdzināmus kritērijus uzņēmumu un projektu zaļuma izvērtēšanai. Līdz ar to ieguldītājiem būs vieglāk izvērtēt, kur vērts investēt naudu, lai tā visvairāk palīdzētu cilvēcei un pasaulei.
Savukārt Taksonomijas regulas mērķis ir vienoties par ilgtspējas terminu vārdnīcu un noteikt vispārējās prasības. Proti, kā dēvēt katru procesu un darbību, lai visiem iesaistītajiem būtu skaidrs, kas ar to domāts. Tas palīdzēs nejaukt patiesi zaļus mērķus ar pseidozaļiem mērķiem jeb tādiem, kas no malas izskatās ilgtspējīgi, taču patiesībā ir vērsti uz īstermiņa labumu. ES jau ir pieredze ar šādu definēšanu, piemēram, bioloģiskās pārtikas jautājumā. Svarīgi ir saprast, ka uzņēmumiem būs ne tikai jāiemācās strādāt zaļi, bet arī pareizi uzskaitīt un atspoguļot visu dokumentos. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai investīcijas gaidošie izglītotos ESG jautājumos. Eiropas Komisijai ir arī tālejoši mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu investīciju objektu kategorizēšanu.
No diskusijām ar Latvijā strādājošiem institucionāliem investoriem jau šobrīd ir skaidrs, ka investori izvairīsies investēt projektos, kuri ignorēs ESG prasības.