"Īpaši mani šobrīd satrauc iespēja, ka kūrortu attīstība varētu palikt ārpus Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātēm, tādējādi ietekmējot arī struktūrfondu sadali. Lai nenotiek tā kā iepriekšējā plānošanas periodā, kad Lietuvas un Igaunijas kūrorti attīstījās, bet Latvijā, bez investīcijām atjaunotnē, šī nozare eksistēja uz iznīcības robežas," norāda M. Dzenītis.
"Uzskatu, ka Lietuvā un Igaunijā kūrorti attīstās straujāk tāpēc, ka to darbības specifika ir atrunāta likumos, kā arī tāpēc, ka kūrortu attīstība ir noteikta par vienu no prioritātēm, tai skaitā iekļaujot to attiecīgajos nacionālās plānošanas dokumentos," stāsta Dzenītis, piebilstot, ka Latvijā tā nav.
Viņaprāt likumā beidzot jānosaka kūrorta statuss, tādējādi radot bāzi mērķtiecīgai un ilgtspējīgai kūrortu attīstības politikai Latvijā. Ar kūrorta statusa ieviešanu tiktu precīzi noteikti kritēriji, lai konkrētā teritorija atbilstu kūrortu statusam. Tas valstij neuzliktu finansiālas saistības, bet tikai ilgtermiņā regulētu pašvaldību attīstību.
"Kūrorta statuss ir instruments, ko izmantot pašvaldību mērķtiecīgai attīstībai kūrortu jomā, kūrortu stratēģiskā pilsētplānošanā, kūrortu mārketingā, kurortoloģijas (balneoloģijas) izglītības programmas izstrādāšanā un ieviešanā," kūrorta statusa nepieciešamību skaidro LKA valdes priekšsēdētājs.
Bez Tūrisma likuma grozījumiem kūrorta jomā, nevarot tikt veikti grozījumi arī Aizsargjoslu likumā, kurš šobrīd ir atvērts, un kurā varētu tik atjaunots Pants: Kūrortu aizsargjoslas. Normatīvo aktu sakārtošana veicinātu uzņēmējdarbības un investīciju vides stabilu attīstību, plānveidīgu un ilgtspējīgu veselības tūrisma produktu veidošanu un attīstību.
LKA ir vairāku Latvijas kūrortu dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijā. Kā Latvijas kūrorti biedrības mājas lapā ir uzskaitītas Jūrmala, Ogre, Salacgrīva, Saulkrasti, Sigulda, Carnikava un Līgatne.