Otrkārt, pandēmija ietekmēja preču pieejamību veikalos. Covid-19 otrā viļņa vidū vairākās Eiropas valstīs tika apturēta t. s. nesvarīgā ražošana. Līdz ar to pārtikas preču netrūka, bet, piemēram, iepakojums gan bija deficīts. Tā kā liela daļa dārzeņu un augļu Latvijā tiek ievesta no Itālijas un Spānijas, darbaspēka trūkumu šajās saulainajās zemēs vistiešākajā veidā izjuta pārtikas mazumtirgotāji Latvijā, kuriem radās grūtības nodrošināt nepārtrauktu preču pieejamību plauktos. Savu eļļas devu ugunij pielēja arī Baltijas valstu iedzīvotāju panikas lēkmes pandēmijas sākumā, milzīgā ātrumā iztukšojot veikalu plauktus.
Treškārt (un tas joprojām ir aktuāls izaicinājums), vissvarīgākā vienmēr ir bijusi darbinieku drošība, sevišķi domājot par cilvēkiem, kuri savu darbu nevar veikt attālināti. Tāpēc nācās pārkārtot darba organizāciju, lai darbinieki varētu strādāt vairākās maiņās, savstarpēji nesatiekoties, un tas ietekmēja darba efektivitāti.
Cilvēki nav piemēroti vienmuļa, smaga fiziska darba veikšanai, jo mūsu koncentrēšanās un darba spējām ir robežas. Lai nodrošinātu augstu darba ražīgumu un atbilstu patērētāju arvien pieaugošajām prasībām visu dabūt ātri un uzreiz, sevišķi e-komercijā, bez tehnoloģijām neiztikt. Taču ir jāatrod pareizs balanss starp cilvēku darbu un iekārtām, jo tikai cilvēki spēj izprast kontekstu un ātri adaptēties, un Covid19 krīze to uzskatāmi atgādināja. Lai cik sekmīgi mēs spētu ar tehnoloģiju palīdzību prognozēt pircēju rīcību, iestājoties krīzei, mainīt plānošanu spēj tikai cilvēks. Problēma gan tā, ka šobrīd arvien skaidrāk iezīmējas plaisa starp tehnoloģiju attīstības tempu un cilvēku kompetenci tās lietot.
Salīdzinot ar t. s. veco Eiropu, Latvija loģistikas nozares automatizēšanu ir sākusi vēlāk. Ilgu laiku darbaspēka izmaksas pie mums bija zemas, tāpēc noliktavu automatizācijai nebija ekonomiska pamatojuma. Šobrīd, kad atalgojuma līmenis arvien vairāk tuvojas Eiropas kopējai situācijai, loģistikas nozarē straujāk ienāk tehnoloģijas. Baltijas valstis allaž centušās turēt līdzi Eiropas valstīm – loģistikas paraugspēlētājām, piemēram, Nīderlandei. Automatizētas noliktavas Baltijā bija jau pirms 15 gadiem, sevišķi pārtikas rūpniecībā. Taču tehnoloģijas toreiz un tagad nav salīdzināmas.
Diemžēl Latvijā izglītības sistēma joprojām ir pakārtota vakardienas vajadzībām. Pirms 20 gadiem, kad es sāku strādāt šajā nozarē, loģistika bija "fūre, konteiners, noliktava un muita", tagad – "dators, sortēšanas sistēmas, automatizētas noliktavas un roboti", bet diemžēl jauniešiem, kuri pēc vidusskolas beigšanas izvēlas apgūt loģistikas specialitātes, mūsdienīgas prasmes gandrīz nemāca.