Jauns trieciens alus nozarei

Pēc tam kad pavisam nesen alus ražošanai Latvijā nācās samierināties ar lielo PET pudeļu aizliegšanu Latvijas tirgum, jaunas nepatikšanas varētu solīt arī straujš akcīzes nodokļa likmes palielinājums.

Paredzēts, ka no nākamā gada 1. marta līdz 2019. gada 28. februārim akcīzes nodoklis alum pieaugs vairāk nekā par 24% – no līdzšinējiem 4,5 eiro līdz 5,6 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 10,3 eiro par 100 litriem alus. Tomēr tā būs tikai pārejas situācija. Ja grozījumi likumā Par akcīzes nodokli tiks pieņemti, plānots, ka ar gada pauzi alus piedzīvos vēl divus akcīzes nodokļa palielinājumus un no 2020. gada 1. marta akcīzes nodokļa likme alum sasniegs 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) paudis ierosinājumu akcīzi alum celt straujāk, tādējādi izraisot skaļus alus ražotāju nozares pārstāvju protestus.

Vēlme dubultot

Skaidrojot, kāpēc nodokļu likmi vajadzētu celt straujāk, Parādnieks norāda uz, viņaprāt, netaisnīgo situāciju, ka stipro alkoholisko dzērienu ražotāji par atbilstošu alkohola ekvivalentu maksā trīs reizes lielāku likmi nekā alus ražotāji. Runājot par dzērieniem ar pieciem alkohola tilpumprocentiem, viņš zina teikt, ka par vienu 0,5 litru tilpuma vienību akcīzes nodoklī alus ražotāji maksā 12 centu, sidra ražotāji – 32, bet par kokteili uz stiprā alkoholiskā dzēriena bāzes – 43 centus. "Jāraugās no diviem aspektiem – sabiedrības veselības un nodokļu ieņēmuma viedokļa," saka deputāts un pauž, ka nodokļu celšana nepieciešama, ņemot vērā abus aspektus. Viņš uzskata, ka nodokļa likmi alum vajadzētu kāpināt līdz deviņiem eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, un norāda, ka kaimiņvalstīs likme ir ievērojami augstāka. "Igaunijā ir 15 eiro, mums pagaidām 4,5 eiro. Lietuvā iepriekš bija 3,36 eiro, viņi palielināja likmi par 111%," stāsta Parādnieks.

Kļūst neizdevīgs

"Ja mēs paraugāmies uz situāciju hronoloģiski – sākumā PET pudeļu aizliegšanu un ļoti īso noteikto termiņu, kad šīm izmaiņām jāstājas spēkā, un tagad straujo akcīzes nodokļa kāpumu alum –, var nonākt pie secinājuma, ka tas tiek darīts stiprā alkohola ražotāju interesēs," situācijas attīstību vērtē a/s Cēsu alus pārdošanas vadītājs un valdes loceklis Gustavs Zatlers.

Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, stāsta, ka gada pirmajos četros mēnešos patēriņam nodoto stipro alkoholisko dzērienu apjoms audzis par 10%, bet alus pieaugums ir tikai 1%. Viņasprāt, šie dati liecina, ka, ievērojami palielinot akcīzi alum, mērķis samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu netiek sasniegts, jo daudz straujāk pieaug realizētā stiprā alkohola apjoms. Šure piebilst, ka alum akcīze tiek celta straujāk nekā stiprajam alkoholam, kuram nākamgad paredzēts likmes pieaugums 15% apmērā. Savukārt no 2015. gada alum akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 40,2%. Salīdzinot – stiprajam alkoholam pieaugums šajā periodā bijis tikai 8%.

Zatlers lēš – ja izmaiņas tiks pieņemtas pašreizējā redakcijā, paaugstināta akcīzes nodokļa ietekmē alus realizācijas apjoms Latvijā varētu sarukt apmēram par 5%, taču, ņemot vērā izmaiņas, ko radīs ierobežojumi PET pudelēm, kritums varētu būt ap 25%. Ja akcīzes nodokļa likme kāptu vēl straujāk un tiktu dubultota, tirgus apjoms varētu sarukt vairāk nekā par trešdaļu un, iespējams, pat pusi. Pēc Cēsu alus pārstāvja domām, šajā gadījumā ieguvēji no realizācijas viedokļa būtu stiprā alkohola ražotāji. Viņš skaidro, ka pašreizējā attiecība 1:3, ko par alkohola tilpumprocentu maksā alus un stiprā alkohola ražotāji, nav veidota nejauši. Tā ir saistīta ar vairākiem specifiskiem jautājumiem. Proti, ražošanas tehnoloģija ir sarežģīta, un, raugoties no alkohola tilpumvienības izmaksu viedokļa, alus sanāk dārgs salīdzinājumā ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
 
Veicina importu

"Lielākie cietēji būs tie alus ražotāji, kuri nodrošina tirgus pamatmasu. Tā kā Latvijā ražošana var kļūt neizdevīga, var veidoties situācija, ka tirgum 80% alus tiek importēts un kādi 20% paliek vietējie ražotājiem," norāda Cēsu alus pārstāvis.

Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš piekrīt viedoklim, ka tādā gadījumā, ja akcīzes nodokļa likme alum turpinās palielināties, aizvien mazāk alus tiks ražots Latvijā un aizvien vairāk tas tiks importēts. Šādas tendences alus nozari skārušas iepriekšējos gados. "Tas, ka šādas tendences pastāv, ir uzskatāms indikators tam, ka apstākļi alus ražošanai Latvijā kļūst nelabvēlīgāki," uzsver Liniņš un piebilst, ka no ražošanas cikla un tehnoloģiju viedokļa alus nav lēts produkts, līdz ar to nozare ir jūtīga pret akcīzes nodokļa likmes izmaiņām. Liniņš skaidro, ka alus nozares specifika Latvijā ir tāda, ka tā sastāv no daudzām mazām ražotnēm, kuras turklāt izvietotas reģionos, kur aizvien aktuāli ir nodarbinātības jautājumi. Līdz ar to, ja augstākas akcīzes nodokļa likmes ietekmē alus ražošana pārcelsies uz ārvalstīm, patlaban strādājošie nodokļu maksātāji uz kādu laiku var kļūt par valsts un pašvaldību apgādājamajiem, tādējādi iecerētajai reformai radot nevis fiskālos ieguvumus, bet gan blaknes.