Viņa pauda, ka 33,7 miljoni eiro investēti ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā, 6,3 miljoni eiro - ostas sauszemes pievadceļu attīstībā, četri miljoni eiro - Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošanā un par 600 000 eiro uzlabota jahtu ostu infrastruktūra un ostu tīkla attīstība Igaunijā un Latvijā.
"Ir sperts nozīmīgs solis un 2020.gadā ieguvām jaunu, modernu dziļūdens piestātni, kas var apkalpot panamax klases kuģus, un tas ir simbolisks pierādījums tam, ka esam pilsēta ar modernu ostu. Svarīgi, ka attīstāmies atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, būvējot kuģu ceļus, autoceļus un dzelzceļa infrastruktūru. Esam arī daļa no pilsētas ar mūsdienīgu jahtu ostu pašā Liepājas centrā. 2020.gads apliecināja, ka mūsu uzdrīkstēšanās ir attaisnojusies, bet vienlaikus uzliek ļoti lielu atbildību, jo ieguldīti nopietni finanšu līdzekļi, kas ir jāatpelna," infrastruktūras darbus komentēja Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.
2020.gadu Liepājas SEZ vadība kopumā raksturoja kā sarežģītu. Ikdienas darbu ietekmēja, gan Covid-19 pandēmija, gan ģeopolitiskā situācija tranzītbiznesa nozarē, gan Satiksmes ministrijas (SM) virzītie grozījumi Liepājas SEZ likumā un likumā par ostām.
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka gads bijis saspringts, jo pārmaiņu dēļ daudz darba bija jāiegulda, pārplānojot un mainot Liepājas SEZ darbības plānus un taktiku, bet apkopojot paveikto "sausais atlikums" ir pabeigtie infrastruktūras projekti, piecas jaunuzbūvētas rūpnīcas, noslēgtie ieguldījumu līgumi ar Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām nepilnu 20 miljonu eiro apjomā un saglabātā stabilitāte.
Liepājas SEZ teritorija aizņem 3979 hektārus jeb aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas. Liepājas SEZ sastāv no ostas, pilsētas industriālajām teritorijām, Liepājas starptautiskās lidostas un bijušās militārās bāzes Karosta.