Mainās gan tērēšanas, gan krāšanas paradumi

Precēm piekrauti iepirkumu rati, pārpildīti tirdzniecības centru stāvlaukumi, kuros grūti atrast brīvu vietu automašīnai, garas rindas pie veikalu kasēm, intensīva apģērbu un apavu iegāde, liela interese par aviobiļetēm, viesnīcu rezervēšanu un tūrisma kompāniju piedāvātajiem ceļojumiem, kā arī plaši apmeklēti kultūras pasākumi un pārpildīti restorāni ap gadumijas laiku. Tas viss liecina, ka nesen piedzīvotā iespaidīgā inflācija tomēr nav pilnībā sagrāvusi mūsu sabiedrības labklājību. Tomēr tajā pašā laikā gan novērojumi, gan dažādu aptauju dati rāda, ka Covid-19 pandēmija un sekojošā cenu augšupeja ir mainījusi mūsu valsts iedzīvotāju tērēšanas paradumus. Tāpat arī mainās uzkrājumu veidošanas stratēģija, populārākai kļūstot, piemēram, dažādu uzņēmumu akciju iegādei.

Izvēlas maltīšu piegādi

Lielākā daļa – 58% – Latvijas iedzīvotāju savu un savas mājsaimniecības finansiālo situāciju uzskata par samērā labu vai ļoti labu. Tomēr kopumā mūsu valsts iemītnieki par savu un attiecīgi arī savas mājsaimniecības finansiālo situāciju ir pesimistiskāk noskaņoti, nekā tas bija Covid-19 pandēmijas periodā, t. i., pirms dažiem gadiem. To atklāj kompānijas Kantar nesen veiktais pētījums par Latvijas sabiedrības finansiālo situāciju un naudas tērēšanas paradumiem.

Savu un savas mājsaimniecības finansiālo situāciju par samērā sliktu vai ļoti sliktu uzskata trešdaļa iedzīvotāju, turklāt tieši nesen piedzīvotā milzīgā inflācija ir veicinājusi mājsaimniecību finansiālās situācijas vērtējuma pasliktināšanos.